Naudas soda uzlikšana pārkāpuma izdarīšanas vietā

Vispirms man vajadzētu apskatīt kad šis institūts ir radies, kurā vietā, kāpēc utt, taču, domāju, ka par šiem apstākļiem runāt nevaram, jo tas radies kopā ar visu cilvēci kopumā. Piemēram, mātes un tēvi savus bērnus sodīja jau tad, kad nebija nedz tiesu, nedz gudrā Platona, kurš to visu pierakstītu, un tādējādi mēs uzzinātu laiku, kad šis institūts radies. Iespējams, ka soda institūts radies jau tad, kad mūsu senči runāja pavisam nesaprotamā valodā (ja tā to vispār var nosaukt). Taču, domāju, ka soda jēdziens katram ir izprotams savādāk. Tā, piemēram individulā līmenī sods pārsvarā izprotams kā atmaksa vai atriebība1. Šī, protams, nav vienīgā soda izpratne, - tā ir mainījusies visu laiku un dara to arī tagad. Aristotelis (384. - 322. g.p.m.ē.) iestājās par to, lai sodu saņemtu par noziegumā iegūtiem labumiem. Sodam tādējādi ir jāatbaida cilvēki no noziedzīgas uzvedības. Vienlaicīgi sodam jāapmierina cietušā atriebības jūtas un jādod labums sabiedrībai2. Viduslaikos izpelnīties sodu bija ļoti viegli - ja kāds kādu izārstēja, tas nozīmēja, ka ir burvis, un jāsoda sadedzinot vai apmētājot ar akmeņiem, vai kā savādāk. Mūsdienās sodam ir sava noteikta vieta - instance, kura to piespriež, nodarījumi, par kuru izdarīšanu var saņemt sodu, likumi, kuros teikts cik liels vai mazs tas var būt, utt. Tā arī ir teikts Juridisko terminu vārdnīcā: sods ir likumā, parasti panta sankcijā, valsts noteikts ietekmēšanas un piespiedu līdzeklis, ko piemēro personām, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu vai citu sodāmu tiesībpārkāpumu.…