Diagnostika
Nekrozi iespējams diagnosticēt gan pēc tās klīniskās ainas, piemēram, klepus, temperatūra, krēpās mikobakotērija (ja, nekrozi izraisa tuberkulozes mikobaktērija – limfātiskā mezgla nekroze). Gan arī var veikt izmeklējumus, piemēram, veikt plaušu rentgenu, mantu-raudzi, var ievadīt ādā tuberkulīnu. Hemokultūra, asinīs nosaka mikobaktērijas pēc polimerāzes ķēdes reakcijas.( limfātiskā mezgla nekroze, ko izraisa tuberkulozes mikobktērija). Ja ir, piemēram, nieres infarkts, tad palielinās kreatinīna līmenis urīnvielā, pacients sūdzas par sāpēm sānos, vēlams veikt arī ultrasonogrāfiju, lai diagnosticētu nieru izmaiņas. Gangrēnas gadījumā diagnostika ir apskate, jo izmaiņas ir ļoti uzskatāmas – liela tūska, krāsu izmaiņas (tumša, pelēcīga krāsa), kā arī ir raksturīga izteikta, specifiska smaka. Klīniski – var ņemt uzsējumu no nekrozes zonas (Cl.perfringens). Tātad galvenie diagnostiskas veidi ir 3: klīniski – pacienta sūdzības un veselības stāvokļa pasliktināšanās (klepus,temperatūra, krēpas, sāpes), morfoloģiski – izmaiņas orgānu, audu vai šūnu struktūrās, ko var diagnosticēt rentgenoloģiski, ultronosgrāfiski, mikroskopiski, audu uzsējumos, arī veicot biopsiju, izmaiņas ķermeņa šķidrumu koncentrācijās (piemēram, kreatinīna urīnvielā pieaugums), hemokultūra. Apskate – apskatot nekrotisku zonu ar neabruņotu aci, piemēram, gangrēnas gadījumā ir specifiska nekrozes zona, ar attiecīgām tās izpausmēm.
…