Mēs dzīvojam informācijas pārbagātības laikmetā, kad mūsu diena vairs nav iedomājama bez televīzijas, radio, interneta, un preses. Tāpēc savā semestra darbā par savu uzdevumu izvirzīju žurnālistikas valodas un stila pētīšanu. Ar nodomu izvēlējos preses izdevumus tādai mērķauditorijai kā sievietes, mājsaimnieces - žurnāls “Sieviete” un vienkāršam lasītājam jeb lasītājam, kurš alkst sensāciju - laikrakstu “Vakara Ziņas”, jo diemžēl šajos izdevumos stila kļūdas parādās biežāk nekā tādos vispāratzītos laikrakstos kā “Diena”, “Rīgas Balss” u.c.
Žurnālistu uzdevums ir atspoguļot notikumus, tiem ir jābūt saprotamiem, gramatiski pareiziem un patiesi attēlotiem1. Šajos izdevumos valodai jābūt vienkāršai un saprotamai, rēķinoties ar mērķauditoriju, tomēr stila un gramatiskās kļūdas nebūtu pieļaujamas.
Pētot rakstus šajos izdevumos un saskaroties ar daudzajām nepilnībām tajos, neviļus gribas jautāt: no kurienes nāk šie žurnālisti?, vai paviršība pret savu valodu nākotnē kļūs par vispārpieņemtu lietu?, vai vidusslāņa žurnālistam nav jākopj savu valodu? un kurš galu galā ir redaktors, ja pieļauj šāda veida publikācijas?
Šajā darbā katru, pēc autores domām neveiklo teikumu ievietoju atsevišķā lapaspusē, katru piemēru numurējot. Pēc tam seko autores (Jana Paegles) komentārs, kurš balstās uz Latviešu valodas vārdnīcu (turpmākajā darbā izmantots saīsinājums LVV) un Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu (turpmākajā darbā lietots saīsinājums LVPPV). Nobeigumā autore piedāvā savu formulējumu neveiklajam teikumam.
Piemērs (1):
Ūdensvīra ērā cilvēki paliks jūtīgāki, redzīgāki, šī zīme liecina par jūtu caurspīdību un slepenas rīcības izzušanu.
(Saules rotaļas tumsā. Sieviete, 2000.g. novembris, 5. lpp.)
Autores komentārs:
Šinī gadījumā nepareizs vārda palikt lietojums teikumā. Vārda palikt primārā nozīme ir:
atrasties uzkavēties, būt; turpināt atrasties (iepriekšējā vietā, vidē), piemēram: palikt mājās, paliec pie mums pa nakti…