Cilvēki nevar dzīvot bez sev līdzīgo sabiedrības. Saskarsmes iespējas
atņemšana – ieslodzīšana vieninieku kamerā – visās valstīs tiek izskatīta
par tādu soda mēru, par kuru bargāks ir tikai nāves sods. Vajadzība
uzturēt saskarsmi veidojās ļoti agri. Jau pirmajā dzīves pusgadā parādās
vajadzība pēc pieaugušā uzmanības un labvēlības. Vēlāk pieaug
vajadzība pēc sadarbības ar pieaugušo, tieksmi iegūt tā atzinību, kas
nodrošina audzināšanas efektivitāti. Arī cieņas vajadzība jau rodas
pirmsskolas vecumā un tā ir saistīta ar bērna priekšstatu par sevis paša
bagātināšanu. Apkārtējo savstarpējās izpratnes un empātijas vajadzība
bērnam pirmsskolas vecumā ir augsta saskarsmes uzturēšanas
vajadzības pakāpe. Cilvēkam jebkurā vecumā ir nepieciešams, lai viņu
uzklausītu, saprastu un nepieciešamība pēc savstarpējas sazināšanas,
tas sniedz cilvēkam stimulu, enerģiju dzīvošanai, darbošanai. Tomēr
jāpiebilst, ka svarīgākais ir saskarsmes veidošana cilvēkā jau no
bērnības, brīdī, kad bērns sāk iepazīt pasauli un mācīties tajā dzīvot,
runāt, domāt.
Neverbālā saskarsme – tā ir saskarsme starp cilvēkiem bez vārdiem, tas
ir sarežģīts cilvēku mijiedarbības process, kurš aptver runu, balss
noskaņas ,žestus un visa ķermeņa kustības. Varētu teikt, ka neverbālā
saskarsme tā ir mūsu ķermeņa valoda un, jo labāk mēs izpratīsim sava
ķermeņa valodu ,to ievērosim un pilnveidosim, jo labāk mēs mācēsim
saprast ne tikai savu iekšējo nostāju dažādās dzīves situācijās un
jautājumos, bet mācēsim arī saprast un sarunāties ar savu sarunas biedru
un izprast sarunas biedra nepateikto domu.
Saskarsmei cilvēka dzīvē ir noteicoša nozīme, jo personības attīstība un socializācija bez tās nav iespējama. Katram cilvēkam, tāpat kā gaiss un ūdens ir vajadzīgas attiecības ar citiem cilvēkiem ,ne velti askēti, kas dzīvo vienatnē mežā, uztver šo brīvprātīgo izolāciju no citiem cilvēkiem kā nopietnu pārbaudījumu un varonību. Ja kāds apgalvo, ka spēj dzīvot bez kontaktēšanās ar citiem un viņam neviens nav vajadzīgs, tad jāsecina, ka šis cilvēks neprot nodibināt un uzturēt attiecības ar apkārtējiem. Psihologi uzskata, ka cilvēks jau piedzimst ar saskarsmes spēju, taču šī spēja, tāpat kā mākslinieka dotības ir jāattīsta, jāpilnveido visu mūžu.
Saskarsme mums dod iespēju apmainīties ar informāciju – saņemt to vai nodot citam. Tikai saskarsmē mēs izpaužam savas domas, jūtas un parādam savu attieksmi pret kaut ko. Katram cilvēkam ir svarīgi kādam uzticēt savus pārdzīvojumus, gan pozitīvos ,gan negatīvos. Ar pozitīvu attieksmi, iecietību, uzmanību pret citiem mēs ļaujam viņiem justies labi un arī paši jūtamies labi. Tādā veidā mēs apmierinām savu vajadzību pēc kāda cita klātbūtnes, pēc palīdzības, padoma, atzinības un parauga. Saskarsmē mēs ne tikai apmierinām savas vajadzības pēc sapratnes, bet arī mēģinām ietekmēt sev vēlamā veidā cita uzvedību, domas, jūtas, attieksmes, jo bez tās nav iespējams mijiedarbošanās process.…
