Viduslaikos aktualizējās daudzi jauninājumi. Līdz ar zinātnes atklājumiem, valdības formu maiņu, dzima jaunas idejas. Šajā laikā uzradās daudzi brīvdomātāji, kuri arī pārējos centās pārliecināt par savu ideju pareizību. Dzima mūsdienās slaveni filozofi, tai skaitā – Frīdrihs Vilhelms Nīče, kurš pēc izcelsmes bija aristokrāts. Viņa dzīves laikā pastāvēja muižniecība un pilsonība un viņa dzīves gaitas ritēja pārmaiņus, te Vācijā, te Francijā, Šveicē un Itālijā. Nīčes filozofijas aktuālākie jautājumi bija praktiskās dzīves problēmas.
Šajā darbā vēlējos atspoguļot galvenos filozofa uzskatus par problēmām, kas ir traucējošas cilvēkam un valstij, raugoties no politiskā un sociālistiskā viedokļa. Mani ieintriģēja Nīčes filozofijas pretrunas un vienojošās saites, jo „Nīče uzskatīja, ka viņa filozofijai jākalpo dzīvei, tā jāpaceļ un jākāpina.” 1 Tāpat vēlējos izteikt savas pārdomas par Nīčes politiskās filozofijas galvenajiem jautājumiem.
Attiecībā uz cilvēku, apsveicami ir tas, ka Nīče aicina cilvēkus neapmierināties ar viduvējību, bet liek tiekties uz pilnību, lai sasniegtu ko augstāku. Cits jautājums ir - kāds kuram cilvēkam ir priekšstats par to, kas ir pilnība.
Šis filozofs izvirzīja pieņēmumu, ka dabas dotās spējas katram pašam ir jāattīsta un jāveido pārcilvēks, jauna eksistnces forma. Tieši šī nostāja ir galvenā Nīčes filozofijas problemātika.
Pēc Nīčes domām, politisks cilvēks eksistē, bet tam nav būtības. Viņš atbalstīja domu par hierarhisku sabiedrisko iekārtu. Sabiedrību jāveido augstākai un zemākai kastai. Tās virsotnē jāatrodas kungu – jauno aristokrātu kastai, kuri būtu aristokrāti nevis kopš dzimšanas, bet pēc savām rakstura īpašībām, jo piedzimis aristokrāta kārtā cilvēks skatās atpakaļ, nevis uz priekšu, kas esot nicināmi.…
