Nīderlandes ģeogrāfiski ekonomiskais raksturojums

Nīderlande ir skaista valsts, kas atrodas pie Ziemeļjūras un pēc teritorijas ir mazāka par Latviju. To mēdz saukt arī par Holandi.
Jau 16. un 17.gs. holandiešu tirgotāji un jūrasbraucēji, ar savām garšvielām devās uz tālām zemēm. Viņu impērija pletās no dienvidaustrumu Āzijas līdz pat Karību jūras salām. Nīderlandē tirdzniecība vēl joprojām ir ļoti nozīmīga, jo ir dibinātas vairākas svarīgas starptautiskas kompānijas un eksports veido vairāk kā pusi valsts ienākumu.
Holandiešu spilgtākās rakstura iezīmes ir iecietība un liberālas attiecības.
Nīderlandes simboli ir tulpes, siers un koka tupeles. Jebkurš kurš apmeklē Holandi apbrīno to par skaistajiem parkiem, kas viscaur ir noklāti ar krāsainajām tulpēm un pilsētas centrā uz katra stūra pārdod koka tupeles, kas ir visdažādākajos izmēros un ir Nīderlandes lepnums.
Nīderlande ir ļoti labi attīstījusies vairāku gadsimtu garumā, un tā ir tikai pilnveidojusies pilnīgi visās jomās.
Šī ir vienīgā valsts kur ir atļauta vieglo narkotiku tirdzniecība, kā arī geju un lesbiešu laulības, tai brīdi kad tuvākās ietekmīgas valstis no tā atturas.
Valsts ziemeļrietumos robežojas ar Vāciju un Beļģiju. Ziemeļos un rietumos Nīderlandi apskalo Ziemeļjūra. Robežu kopgarums ir 1027 km, bet krasta līnija ar Ziemeļjūru ir 451 km.
Lielu daļu teritorijas aizņem nosusinātas ar polderu sistēmu jūrai atkārtotās zemes, kuras no jūras aizsargā izturīgi dambji.
2/5 Nīderlandes teritorijas ir zemākas par jūras līmeni.

Pārvalde:
Parlamentāra unitāra monarhija.
Valsts galva- karaliene
Valdību vada premjerministrs
Likumdevējs- ģenerālštati
Vispārīgas ziņas par Nīderlandi:
Platība - 41 526 km2
Iedzīvotāji - 16 067 754 (2002.g.)
Galvaspilsēta - Amsterdama, valdības rezidence Hāgā
Administratīvais iedalījums – 12 provinces
Oficiālā valoda - nīderlandiešu
Naudas vienība - eiro
ANO loc. no 1945.g.
ES loc. no 1957.g.
NATO loc. no 1949.g.…