Gan kristietība gan islams ir divas ļoti spēcīgas reliģiskās sistēmas, kuras vienlaicīgi ir arī vienas no galvenajām pasaules reliģijām. Abu sistēmu starpā valda pastāvīga spriedze un konkurences cīņa. Faktiski abām civilizācijām – Rietumu un Islama, savstarpējā mijiedarbībā ir divi risinājumi. Vai nu kāda no civilizācijām cenšas otru iznīcināt, vai arī šīs civilizācijas atrod formas, kā tās var eksistēt viena blakus otrai, nekonfliktējot. Protams ir jāatceras, ka vēl bez Rietumu un Islama civilizācijām pastāv arī citas. Visai atšķirīgs pasaules uztveres un vērtību modelis pastāv Ķīnā un Austrumāzijā. Ļoti atšķirīga civilizācija ir Indijas Hinduistu kopiena. Taču pašlaik visai bīstama situācija ir izveidojusies, mijiedarbojoties Rietumu civilizācijai un Islama civilizācijai. Kā uzskata daudzi politologi, tieši šo civilizāciju mijiedarbība noteiks kara un miera stāvokli pasaulē XXI gadsimta sākumā. Pēdējo simts gadu laikā Islama civilizācijas loma pasaulē ir ievērojami pieaugusi, ko varētu ilustrēt ar statistikas datiem. 1900.gadā kristiešu īpatsvars pasaules iedzīvotāju vidū bija 38,9%, bet islamticīgo – 13,3%. Savukārt 2000.gadā kristiešu skaits pasaulē ir sarucis līdz 28,9%, savukārt islamticīgo īpatsvars ir palielinājies līdz 15,3% no visiem pasaules iedzīvotājiem.
Šie salīdzinošie skaitļi uzskatāmi parāda, ka kristiešu skaits pasaulē jūtami samazinās, turpretī islamticīgo skaits ir palielinājies. Tomēr nevar viennozīmīgi apgalvot, ka tieši islams sāk izspiest kristietību visā pasaulē. Pēdējā gadsimta laikā ļoti strauji ir augušas arī citas reliģiskās grupas, tādas kā hinduisti, budisti un konfuciānisma piekritēji.
…