Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Nodarbinātība un tās statistiskie dati | 4 | |
Kvalitatīvā neatbilstība | 7 | |
Atbilstošas izglītības/kvalifikācijas trūkums | 7 | |
Kvalificētu pasniedzēju trūkums | 10 | |
Prakses, pieredzes trūkums | 10 | |
Motivācijas trūkums aizpildīt vakanci | 11 | |
Pieprasījuma un piedāvājuma teritoriālā neatbilstība, mobilitāte | 12 | |
Ilgtermiņa plāni, prioritātes, nacionālās programmas, nodarbinātības dienesta un labklājības ministrijas, valdības u.c. iestāžu aktivitātes | 12 | |
Ilgtermiņa plāni, programmas | 12 | |
Iestāžu aktivitātes | 13 | |
Bezdarba samazināšana jauniešu vidū | 14 | |
Bezdarbnieku kvalifikācijas celšana | 15 | |
Minimālās darba algas un nodokļu ietekme uz bezdarbu | 15 | |
Minimālā darba alga | 15 | |
Nodokļi | 18 | |
Secinājumi | 20 |
Secinājumi
1. Pēdējo gadu laikā Latvijā nodarbinātība ir augusi (2014. gadā sasniedzot 59,01%), kas vērtējams pozitīvi, taču, lai neatpaliktu no pārējo Eiropas valstu attīstības tempiem, Latvijai ir jāturpina veicināt bezdarba līmeņa samazinājumu, nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu.
2. 2014. gadā Latvija nodarbinātības līmeņa ziņā star ES dalībvalstīm ierindojas 11. vietā uzreiz pēc Luksemburgas ar rādītāju 66.3 %. Savukārt starp Eirozonas dalībvalstīm 7. vietā, bet starp Baltijas valstīm – 2. vietā.
3. No 19 Eirozonas valstīm augstākais mūžizglītības rādītājs ir Somijai (25,1%), zemākais – Slovākijai (3%), Latvija ierindojas 16. vietā, aizvien par 1 vietu apsteidzot Lietuvu, bet Igaunijai atrodoties 7. vietā. Būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības mūžizglītībai, līdz ar to kvalifikācijas celšanai, veidojot dažādas atbalsta programmas darba meklētājiem, līdzīgi kā jau šobrīd ir pieejami izsludinājumi Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā.
4. Samazināt prasības izglītībai un/vai pieredzei konkrētās darba vietās, lai piesaistītu to darba meklētāju uzmanību, kuri vēl nav guvuši nepieciešamo pieredzi, taču ir pietiekami spējīgi un apņēmīgi, lai ātri apgūtu jaunas iemaņas. Nepieredzējuša darbinieka apmācība darba devējam būtu kā iespēja sniegt savu skatījumu, redzējumu konkrētā darba izpildei, tādējādi izskaužot novecojušus, iesīkstējušus paradumus.
5. Prakse interesējošas nozares uzņēmumā nenoliedzami ir studenta pirmā iespēja gūt labu priekšstatu par izvēlēto profesiju, tās ieguvumiem un ēnas pusēm, darba specifiku kopumā, kā arī apjaust savu iespēju robežas, augstskolā iegūto zināšanu vērtību un prasmes. Taču mūsdienās jauniešiem jādod priekšroku tieši šiem faktoriem, nevis jātiecas pēc augstākas samaksas.
6. Visticamāk, motivāciju varētu veicināt minimālās algas palielināšana. Neapšaubāmi atalgojums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas vispār piesaista un rada vēlmi strādāt. Turklāt, to ietekmē arī dažādu papildus labumu piedāvājums no darba devēju puses.
…
Darbā atklātas jaunākās statistisko datu tendences (Eiropā, Baltijā, Eirozonā un Latvijā), kas saistītas ar nodarbinātību, autoru ieteikumi problēmas risināšanā, dažādu valstu iestāžu aktivitātes, prioritātes, programmas, attīstības plāni u.c. informācija
- Nodarbinātība un bezdarba problēmas Latvijā
- Nodarbinātības problēmas risināšana Latvijā
- Nodarbinātības un bezdarba problēma Latvijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nodarbinātība un bezdarba problēmas Latvijā
Реферат для университета24
Оцененный! -
Nodarbinātības un bezdarba problēma Latvijā
Реферат для университета32
-
Nodarbinātības politika Latvijā
Реферат для университета40
-
Nodarbinātības un bezdarba problēmas Latvijā
Реферат для университета17
Оцененный! -
Bezdarbs un nodarbinātības politika Latvijā
Реферат для университета31