Nodokļi senajā un brīvvalsts Latvijā
Nodokļu izcelšanas vēsture ir tik pat sena, cik veca ir civilizācija. Ir zināms, ka verdzības un feodālajā iekārtā jau pastāvēja naturāla nodevu maksāšana un klaušas, kas arī bija obligāti jāpilda. Vēlākajā sabiedrības attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu.
Pirmās nodokļu sistēmas izveidošana Latvijā bija saistīta ar daudzām grūtībām, kas radās brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados.
Pirmkārt, neskaidrību un neuzticības periods, kāds bija raksturīgs, nodibinoties suverēnai valstij. Nodokļu politika atrādās izstrādāšanas stadijā un ieņēmumi no esošajiem nodokļiem nenodrošināja valsts budžeta sabalensētību. Izveidojušos budžeta deficītu sedza papīrnaudas papildu emisija tā sekmējot inflācijas strauju pieaugumu.
Latvijas valsts nodibinājās tūlīt pēc Pirmā pasaules kara apstākļos, kad saimnieciskais stāvoklis bija smags – ražošana sagrauta, zeme izpostīta, naudas līdzekļu jaunajai valdībai nebija. Tādēļ viens no galvenajiem uzdevumiem bija iegūt valstij nepieciešamos līdzekļus, lai notiktu saimniecības atjaunošana un attīstība. Tas bija iespējams ieviešot nodokļus.
Viens no pasākumiem nodokļu ieviešanas jomā bija kara peļņas nodokļa ieviešana no 1918. gada. Kara peļņas nodoklis bija paredzēts spekulācijas apkarošanai. Visstingrāk tika aplikti uzņēmumi, kuri guvuši peļņu kara laikā ar spekulatīvu tirdzniecību, kā starpnieki un uzpircēji. Šis nodoklis nedeva gaidītus ieņēmumus Valsts kasei, jo valsts bija izpostīta kara rezultātā un uzņēmēji lielu pelņu neguva.
Tomēr valstij naudas līdzekļi bija nepieciešami un nācās meklēt citus līdzekļu iegūšanas ceļus. Valsts pastāvēšanas pirmajos gados ar nodokļu iekasēšanu to nevarēja nodrošināt, jo ražošana un iedzīvotāju īpašumi kara laikā bija izpostīti, tāpēc nebija ko aplikt ar nodokļiem. Pie tam Latvijā turpinājās karš un vairāki tās apgabali bija okupēti. Tas apgrūtināja vienotu nodokļu uzskaiti un iekasēšanu.
Nepieciešamos līdzekļus pirmajos Latvijas pastāvēšanas gados spēja gādāt tikai papīra naudas emitēšana. Nestabila naudas politika attiecībā uz Latvijas rubli un nepārtrauktā naudas emitēšana, lai segtu līdzekļu trūkumu, izsauca strauju cenu celšanos, inflācijas pieaugumu un Latvijas rubļa pirktspējas samazināšanos.
Šādā saimnieciski sarežģītā situācijā nodokļi nenodrošināja budžeta ieņēmumus. Valsts pastāvēšanas pirmajos gados nodokļu maksājumi sastādīja nelielu daļu valsts ieņēmumos un tas, protams, neapmierināja valsts intereses, tāpēc turpmākajos gados tiem tika pievērsta lielāka uzmanība.
Otrkārt, brīvvalsts pastāvēšanas pirmajos gados izstrādāja jaunus nodokļus, bet vienlaikus to noteikšanā izmantoja Krievijā pastāvošos nodokļu likumus un rīkojumus, kuri atbilda un nešķita pretrunīgi valsts saimniecības nostiprināšanas interesēm, piemēram, zemesgrāmatas kancelejas nodoklis, mantas pārejas nodoklis, zīmognodoklis. Nodokļu likumu izstrādāšanā nereti izmantoja Krievijas apstākļos izstrādātas normas un pamatprincipus.
…
