Secinājumi:
1. Valstij ir jānodrošina iedzīvotāju sociālo aizsardzību, identificējot sociālas prioritātes. Spēcīgas tirgus saimniecības sistēmas izveide – ir veids kā nodrošināt katram sabiedrības indivīdam pienācīgu dzīvošanas kvalitāti.
2. Sabiedrības sociālā atveseļošana ir iespējama tikai mainot sabiedrības sociālās aizsardzības sistēmu un principus. Šīm procesam ir jābūt kontrolējamam no sabiedrības puses, iekļaujot visus sociāli-politiskus institūtus, un kā nosacījums tam – sociālās politikas procesu atklātība.
3. Ekonomikas veidošanas un apstiprināšanas procesam ir jābūt balstītam uz efektīvas sociālās politikas veidošanu, kas apmierinātu sabiedrību, nevis lielo biznesu.
4. Sociālās politikas prioritātēm ir jābūt uzstādītiem budžeta, likumdošanas un investīciju politikas veidošanā.
5. Valsts iekšējās attīstības prioritātes un plānos ir jābūt iedzīvotāju nodarbinātības sistēmas veidošanai un kvalifikācijas celšanai, ka rezultātā veidotos jaunās darba vietas un attiecīgi tiktu nodrošinātas sociālās iemaksas budžetā.
6. Svarīgs uzdevums sociālās politikas racionālai īstenošanai un vadībai ir nabadzības kritēju izstrāde, ar mērķi korekti izvērtēt sociālo grupu nodrošināšanu, lai maksimāli ierobežot strauju sabiedrības polarizāciju reģionos.
…