Pareizs ir uzskats, ka nodokļu sistēma vienmēr mainīsies un attīstīsies mainoties cilvēku interesēm un valsts iekārtai. Nodokļu pastāvēšana ir saistīta ar valsts pastāvēšanu.
Savā darbā es uzņēmos izpētīt nodokļu sistēmas Latvijas Republikā un Krievijā. Es uzskatu, ka tieši nodokļi veido ekonomikas skeletu. Bez nodokļiem nevar pastāvēt un funkcionēt ne tikai valsts politikas pamatvirzieni, - ekonomikas, tiesību, sociālā, kultūras, un citas,- bet arī pati valsts, kā komplicētā organizācija.
Domājams, ka šī jautājuma izpētes svarīgums noteicams arī ar potenciālām perspektīvām ekonomisko sakaru attīstībā starp Latviju un Krieviju tuvākā nākotnē. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi “apbruņoties” ar šo divu valstu nodokļu sistēmu zināšanām, lai izprastu nodokļu sistēmu īpatnības, labi orientēties nodokļu nozarēs, un līdz ar to veicināt ekonomisko sakaru attīstību, godīgu konkurenci un ciešo sadarbību starp Latviju un tik nopietnu ekonomisko partneri kā Krievija.
Kā pētīšanas priekšmetu es izmantoju salīdzinājuma metodi, jo uzskatu, ka tieši ar šīm metodēm var efektīvi atklāt nodokļu sistēmas attīstības un pastāvēšanas likumsakarības, reāli izzināt faktiskās nodokļu politikas aktualitātes un attīstības tendences, salīdzinājumā gūt patiesas zināšanas par Krievijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, kuras būtu arī efektīgi piemērot Latvijā. Un, otrādi, -nodokļu sistēmas trūkumiem, kurām ir jāvērš uzmanība un kuras var aizkavēt valsts ekonomisko izaugsmi un līdz ar to sarežģīt ekonomisko sakaru veidošanu. Nodokļi ir tas, kas pastāv un funkcionē ik brīdī, pastāvīgi, faktiski, tas nav kaut kas tāds, ko var atlikt uz nākotni.
Šī pētījuma mērķis ir detalizēti izanalizēt esošo nodokļu sistēmu Latvijā un Krievijā. Latvijas nodokļu sistēmai es pievērsīšu vairāk uzmanības, jo pēdējos gados tika ievērotas daudz izmaiņu. Viens no uzdevumiem ir arī salīdzināt tās, izdalīt atšķirības šo divu valstu nodokļu sistēmās. Kā arī no visā izklāstītā secināt kā un kādā veidā pēc PSRS sabrukuma tika nodibinātas tieši šādas nodokļu sistēmas un kāda ir vispārēja valsts nodokļu politika un tās prioritātes, balstoties uz tiesību bāzi un vispārējo valsts politikas kursu. Tātad viens no pētījuma mērķiem ir izzināt kā politika var ietekmēt ekonomiku, proti, nodokļus ekonomiskās politikas aspektā.
Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, nodokļus pazina jau pirmie teritorijas apdzīvotāji. Par vienotu nodokļu sistēmas izveidi visā Latvijas Republikā var runāt sākot ar neatkarības iegūšanu 1918. gadā, taču pirmajos neatkarības gados bija liels haoss finansu jomā.
Ikvienai valdībai jāatrod līdzekļi valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai un tā būtisko funkciju veikšanas uzlabošanai. Valdības funkciju veikšana ir galvenais nodokļu pastāvēšanas attaisnojums un arguments.
Nodokļu sistēmas galvenais uzdevums un mērķis ir, pirmkārt, savākt valsts uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus un otrkārt, regulēt tautsaimniecības attīstību. Normālai nodokļu sistēmai jābūt politiski, ekonomiski, sociāli un humāni pamatotai, piemērotai konkrētai valstij un laika posmam, pieskaņotai konkrētam reģionam, nozarei un iedzīvotāju grupai.
Veidojot nodokļu sistēmu tiek ņemtas vērā gan ārējās, gan arī iekšējā tirgus vajadzības un tā dalībnieku intereses, kā arī valsts politikas mērķi un konkrētā ekonomiskā situācija. Nodokļi tiek izmantoti kā atsevišķu procesu veicinošs vai bremzējošs instruments.
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos. Lai pareizi izprastu nodokļus un to funkcijas, tie jāatšķir no jēdziena “nodeva”, jo pēdējo maksā par speciāliem pakalpojumiem.…
