Nodokļu sistēmas teorētiskais raksturojums

Nodokļi ir saistīti ar valsts kā sociālas institūcijas pastāvēšanu. Neviena sociāla struktūra, kas kalpo kā tajā ietilpstošo locekļu apvienotājs, organizētājs un pārstāvis, nevar pastāvēt bez maksājumu ievākšanas no struktūras locekļiem. Šādi maksājumi tiek ievākti galvenokārt nodokļu veidā. Nodokļu ieņēmumi ir nepieciešams nosacījums jebkuras valdības pastāvēšanai, jo valdībai ir nepieciešami līdzekļi gan pārvaldes aparāta uzturēšanai, gan politikas realizēšanai, tas ir, ieņēmumu sadalīšanai pa izlietojuma sfērām.
Nodokļi tiek definēti – kā valsts noteikti fizisko un juridisko personu obligāti maksājumi valsts un pašvaldību budžetos [ 3 ].
To uzdevums ir nodrošināt valsts funkciju izpildi. Parasti valsts ir ieinteresēta iekasēt nodokļus pēc iespējas vairāk, bet nodokļu maksātāji – samaksāt pēc iespējas mazāk.
Jebkurā nodokļu sistēmā var izdalīt četrus pamatelementus:
▪ nodokļu maksātājs;
▪ nodokļu bāze;
▪ nodokļa likmes;
▪ atvieglojumi. [ 3 ]

Nodokļu maksātāji
Nodokļu maksātāji ir fiziskas un juridiskas personas. Veidojot nodokļu sistēmu un īstenojot nodokļu politiku, svarīgs ir jautājums, kura no šīm grupām būs dominējošais nodokļu maksātājs. Un jāņem vērā arī sekas vienas vai otras izvēles gadījumā. Ja lielākā nodokļu slodze ir uzlikta fiziskām personām, var pazemināties iedzīvotāju pirktspēja, līdz ar to pieprasījums un produkcijas ražošana, kas var izraisīt bezdarba palielināšanos un tātad papildu slodzi valsts budžetam. Savukārt, ja pastiprināti apliek ar nodokļiem juridiskas personas, tad uzņēmējiem var rasties finansiālas grūtības.
Nodokļu likmes ir svarīgs jebkura nodokļa elements, jo no tām ir atkarīgi nodokļa ieņēmumi no konkrētās bāzes. Ar likmju palīdzību var diferencēt pieeju kā dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, tā nodokļu bāzes veidiem. Nodokļu likmes tiek izmantotas arī lai ar nodokļu palīdzību ietekmētu ekonomiskos procesus.…