Noma un īre pēc Latvijas 1937.gada Civillikuma.
Latvijas 1937.g. Civillikumā, kura darbība tagad atjaunota, nomas un īres līgumu definīcija ir vienota. Bet definīcijai tūliņ seko paskaidrojums par to, ar ko noma no īres atšķiras. Citēju 2112.pantu: “Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējus lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums-īre.”
Īres galvenais rezultāts ir iespēja lietot svešu lietu, kas pēc līguma izbeigšanās jāatdod atpakaļ izīrētājam. Tāpēc izīrējamas ir tikai nepatērējamas lietas. Lietas, ko nevar lietot citādi kā patērējot, nav izīrējamas. Bez tam par nomu var saukt tikai tādu līgumu, kas patiešām paredz abjekta lietojumu. Kāda autohāns nomas līgumu, kura būtību raksturo šādi noteikumi:
1.Iznomātājs nodod, bet nomnieks pieņem lietošanā nepabeigtu celtniecības objektu-dzīvojamo māju;
2.Nomnieks apņemas uz sava rēķina un par saviem līdzekļiem veikt nepabeigtos celtniecības un montāžas darbus līdz pilnībai objekta nodošanai;
3.Nomnieks ir atbrīvots no nomas maksas par iznomāto objektu līdz tā privatizācijai;
4.Līgums ir spēkā līdz iznomātā objekta privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.
Civillikums nosaka, ka īres līgums var rasties divos veidos ,pirmkārt, ar lietas piešķiršanu(nodošanu), otrkārt, ar lietas apsolījumu. Tādējādi īres līgums var veidoties pēc reāllīguma (vienpusēja līguma) vai konsensuāla(divpusēja) līguma modeļa. Tā vai citādi līgums tomēr ir jānoslēdz. Civillikuma 2124.pants par deligātām līguma sastāvdaļām pasludina divas:līguma priekšmetu un maksu. Izņēmuma veidā 2125.pants nosaka, ka savstarpēja vienošanās var notikt arī klusējot, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma. Tāpēc saistības rada arī ļoti īss līgums un strīda gadījumā atbildes, par pārējiem jautājumiem meklējamas Civillikumā.
Šis likums “Par dzīvojamo telpu īri” reglamentē dzīvojamo telpa izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību.
Nedzīvojamo telpu īres līgumi tiek slēgti civillikuma noteiktajā kārtībā.…
