Normatīvo aktu hierarhijas nozīme kolīziju risināšanā

Visi tiesību akti tiek iedalīti normatīvajos un individuālajos tiesību aktos, bet normatīvie akti tālāk tiek iedalīti jaunrades un interpretācijas aktos.
Parasti izdala šādas normatīvā tiesību akta pazīmes:
1.normatīvo tiesību aktu var izdot kompetenta institūcija tai piešķirtās kompetences robežās;
2.normatīvais tiesību akts jānoformē dokumentālā formā, kas paredzēta dotās institūcijas aktiem;
3.normatīvajam tiesību aktam jābūt oficiāli publicētam un ievadītam darbībā;
4.normatīvajam tiesību aktam jābūt tiesību normu nesējam.1
Normatīvo aktu hierarhiju var parādīt šādi:
1.likumi:
a) Konstitūcijas, konstitucionālie likumi;
b) parastie un/vai speciālie likumi;
c) kodeksi;
2.tiesību nozaru normatīvie akti;
3.likumpamatotiem akti:
a) vispārējie;
b) resoru;
c) lokālie;
d) vietējie;
4. sistematizētie akti.2
Svarīgākais no iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem ir likums, kuru saprot kā īpašā kārtībā pieņemtu pirmās kārtas tiesību aktu, kas domāts sabiedrības un valsts svarīgāko jautājumu risināšanai, kam ir augstākais juridiskais spēks. Viena no likuma būtiskākajām pazīmēm ir tā, ka likumi atšķiras no citiem normatīvajiem aktiem ar to, ka normativitāte ir izteikta viskoncentrētākajā un vispārīgākajā veidā un ir vērsta uz to, lai dotu tiesību subjektiem lielas iespējas uzvedības alternatīvu izvēlē un daudzkārtīgā piemērošanā. J. Jelagins ir definējis likuma varas principu šādi: “ Likuma varas jeb likuma virsvadības princips paredz pārējo normatīvo aktu atbilstību likumam. Likuma varas ideja ir ievērojami jaunāka par tiesību varas ideju.…