Norvēģijas Karaliste ir viena no Ziemeļeiropas valstīm. Tās galvenā ģeogrāfiskā stavokļa īpatnība ir “ziemeļnieciskums”, ļoti gara, daudzu fjordu un līču izrobota krasta līnija, kā arī lielā saistība ar jūru. Jau 9. – 11.gs. pārējā Eiropa iepazina vikingus no kuriem tieši norvēģi bija vieni no aktīvākajiem jauno zemju atklājējiem.Viņi, iespējams, ir pirmie, kas ieraudzīja Islandi, Grenlandi un pat Ameriku. Visā pasaulē zināmi un tūristu iecienīti ir cilvēkiem līdzīgie iztēles varoņi – troļļi, kas arī nāk no Norvēģijas. Paskatīsimies uz šo valsti arī no citas puses – kā uz slēpošanas dzimteni, kā uz zemi, kur cieņā tiek turēts sports, kur sports – neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Norvēģijas galvaspilsēta ir Oslo. Valsts iekārta – parlamentārā monarhija. Norvēģijas platība ir 323 758 km2 (bez Svalbāras un Jana Majena salas un antarktiskajiem
īpašumiem). Starp Ziemeļeiropas valstīm tā ieņem 3.vietu pēc platības. Iedzīvotāju skaits 2000.gadā – 4481000.Norvēģija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Iedzīvotāju blīvums –14,4 cilv./km2. 97% no valsts iedzīvotājiem veido paši norvēģi, 0,9% - sāmi. Valsts valoda ir norvēģu. 89% iedzīvotāju ir luterāņi. Naudas vienība – Norvēģijas krona(NOK). IKP uz 1 iedzīvotāju:32 880. Pilsētās dzīvo apmēram 75% no visiem iedzīvotājiem. Norvēģijas parlamentu sauc par startingu, kurš sastāv no 165 deputātiem, kurus ievēl uz 4 gadiem. . Lielākās politiskās partijas: norvēģu strādnieku partija, progresa partija, kristīgās tautas partija, centra partija, partija “Venstre”. Karalis Haralds V (kopš 1991.g. 17. janvāra), Kroņprincis Haakons Magnus, Premjerministrs Jens Stoltenbers (kopš 2000.g.).
Militārie spēki: Norvēģijas Armija, Karaliskā Norvēģu flote, Karaliskie Norvēģu gaisa spēki, zemessardze. Militārais sastāvs – iesaukšanas vecums 20 gadi.
Lielākās pilsētas (izņemot galvaspilsētu) ir Bergena, Tronheima un Stavangera. Administratīvais iedalījums – 19 filkes. Augstākā virsotne Galhēpigens - 2469 m virs jūras līmeņa, kas ir arī Skandināvijas kalnu augstākā virsotne. Lielākais ezers ir Mjēsas ezers, apmēram 368km2.Garākā upe- Glomma (598km).
Norvēģija ir izvietojusies Skandināvijas pussalas Rietumu daļā. Norvēģijas garums DR –ZA virzienā 1750 km, lielākais platums 430 km, mazākais 7 km. Tā robežojas ar Zviedriju (sauszemes robežas kopgarums ar Norvēģiju ir 1619 km), Somiju (716 km) un Krieviju (196 km). Z to apskalo Barenca jūra, R – Norvēģu jūra, DR – Ziemeļjūra. D atrodas Skageraks, kas Norvēģiju šķir no Dānijas. Norvēģijā ietilpst arī Svalbāras salu grupa (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču salas u.c.) un Jana Majena sala Ziemeļledus okeānā.
Ļoti savdabīga ir Norvēģijas rietumu piekraste ar šēru joslu (ap 150 tūkst. sīku, klinšainu saliņu) un fjordiem. Tādēļ arī Norvēģijas krasta līnijas kopgarums ir visai iespaidīgs aptuveni 27 000 km. Pats iespaidīgākais no Norvēģijas fjordiem ir Sognefjords, kas iestiepjas Norvēģijas teritorijā 220 km, tā vidējais platums ir 6 – 8 km, bet tā dziļākā vieta, kura atrodas apmēram 82 km no okeāna, ir 1244m. Arī pārējo Norvēģijas fjordu raksturīgākā iezīme ir tā, ka dziļākā vieta ir parasti fjordu vidusdaļā.
Sognefjordu dēvē par drūmu, jo kalni tā grīvā ir kaili un nosēti ar laukakmeņiem. Bet, jo tālāk no grīvas, jo tas kļūst skaistāks, tā krastos parādās priežu meži. Augšdaļā fjords sazarojas atsevišķos sīkākos fjordos, piemēram, Fjenlannsfjordā un vienā no šaurākajiem fjordiem, kura platums vietām ir tikai 500m, - Esefjordā.…
