1. NOTEKŪDEŅU KLASIFIKĀCIJA
Utilizācija – [fr. utilisation; lat. utilis – derīgs] ražošanas un mājturības atkritumu izmantošana par jaunu ražojumu izejvielām.
Pēc notekūdeņu rašanās veida notekūdeņus iedala četrās grupās. Tie ir :
• sadzīves notekūdeņi;
• ražošanas notekūdeņi;
• lauksaimniecības notekūdeņi;
• nokrišņu notekūdeņi.
Sadzīves notekūdeņi veidojas, cilvēkiem ikdienā dažādos veidos izmantojot dzeramo ūdeni. Tie ir visi tie ūdeņi, kuri, dažādi izmantoti, galu galā nonāk kanalizācijā. Tie parasti satur 60-80% organisko piemaisījumu, kas notekūdeņos nonāk kā gaļas un augu šķiedras, eļļas un cilvēku fizioloģiskie izdalījumi. Neorganiskie piemaisījumi ir smiltis, dubļi, minerālsāļi, skābes, sārmi u.c. Šajos notekūdeņos ir arī ļoti daudz mikroorganismu. Sadzīves notekūdeņos esošās organiskās vielas, nonākušas upē, veicina ūdens augu attīstību - līdz pat upes pilnīgai aizaugšanai. Ar notekūdeņiem upē nokļuvušie mikroorganismi var izraisīt saslimšanu ar dažādām slimībām. Sadzīves notekūdeņi parasti ir gaiši pelēkā krāsā, duļķaini un ar purva smaku, kamēr tie ir svaigi. Melni pelēka krāsa un sērūdeņraža smaka ir ierūgušiem notekūdeņiem. Citas krāsas vai smakas norāda uz ražošanas notekūdeņu klātbūtni.
Ražošanas notekūdeņi ir ļoti daudzveidīgi. To piesārņojuma daudzums un raksturs ir atkarīgs no ražojamās produkcijas veida un tehnoloģijas. Sevišķi bīstami ir naftas produktu pārstrādes, metalurģiskās, galvaniskās, papīra, piena, ādas pārstrādes u.c. rūpniecības uzņēmumu notekūdeņi. Katram no ražošanas notekūdeņu veidiem ir vajadzīga citādāka notekūdeņu tīrīšanas metode vai tīrīšanas ietaišu shēma.
Pēc piesārņojuma daudzuma ražošanas notekūdeņus var iedalīt :
• nosacīti piesārņotie notekūdeņi;
• piesārņotie notekūdeņi;
• ļoti piesārņotie notekūdeņi.
Nosacīti piesārņotie notekūdeņi ir tie ūdeņi, kuri izmantoti dažādu iekārtu dzesēšanai. Šādos notekūdeņos nav piesārņojuma, un pirms novadīšanas upē tiem ir nepieciešama tikai atdzesēšana.
Piesārņotie notekūdeņi satur dažādas ķīmiskas vielas. Tāpēc pirms novadīšanas upēs tie ar dažādām metodēm ir jāattīra. Ļoti piesārņotie notekūdeņi ir tādi, kurus vairs nav iespējams attīrīt. Šos notekūdeņus sauc par šķidrajiem atkritumiem un tos novieto nepieejamās vietās – poligonos, kur tos uzglabā īpaši ierīkotās tvertnēs.
Lauksaimniecības notekūdeņi ir fermu notekūdeņi un tie ūdeņi, kuri pa notekgrāvjiem no ganībām un aramzemēm nokļūst upēs. Šādi notekūdeņi satur galvenokārt organiskos un minerālos savienojumus. Fosfors un slāpeklis ir minerālmēslu galvenā sastāvdaļa. Minerālmēslus izkaisa uz laukiem un tīrumiem, lai palielinātu ražu.
…
