Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) nav dabas produkti, bet gan cilvēku radītas halogēnus (hloru, bromu) saturošas organiskas vielas, kas ir ļoti bīstami piesārņotāji un cilvēku darbības rezultātā nonāk vidē. NOP ir ļoti toksiski un izraisa virkni nelabvēlīgu efektu. Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabāties vairākus gadus, pat gadu desmitus, pirms tie noārdās. NOP bioakumulācijas rezultātā uzkrājas dzīvo organismu taukaudos, kur to koncentrācija var palielināties līdz pat 70 000 reižu salīdzinājumā ar fona līmeni. Zivis, plēsīgie putni, zīdītāji un cilvēki var akumulēt vislielākās NOP koncentrācijas. Šo procesu rezultātā NOP ir atrasti pat Arktiskajos apgabalos – tūkstošiem tālu no galvenajiem piesārņojuma avotiem.
Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, 20.gadsimta 60. un 70. gados lauksaimniecībā lielā daudzumā tika izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, kas satur noturīgos organiskos piesārņotājus (NOP) — tādus kā bēdīgi slaveno DDT un mazākos apjomos lietoto toksafēnu. Jāteic, ka NOP ir vienas no bīstamākajām cilvēka radītajām vidi piesārņojošajām vielām, kuras rada tādas neatgriezeniskas sekas kā iedzimti defekti, vēzis, alerģijas, novājināta imūnsistēma u.c. Saskaņā ar ANO un Pasaules vides fonda projekta Nacionālā ieviešanas plāna par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem sagatavošanai sniegto informāciju, 20.gs. 70. gados lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi nokļuva Baltijas jūrā un pat apdraudēja roņu populāciju. Padomju gados lauksaimniecībā izmantoto NOP sekas iespaido mūs vēl joprojām, jo NOP vielas joprojām uzkrājas Baltijas jūras treknajās zivīs.…