SECINĀJUMI
1. Latvijā uzņēmumi aizņemšanos finanšu tirgū, tas ir, obligāciju emitēšanu un pārdošanu - joprojām izmanto salīdzinoši reti.
2. Fiksētā ienākuma privāto vērtspapīru apjoms Latvijā ir niecīgs. Vietējie uzņēmumi neizlaiž obligācijas, jo finanšu tirgū kā investori dominē bankas, tāpēc arī obligāciju pircēji būtu bankas, uzņēmumam, tad vienkāršāk ir ņemt kredītu bankā.
3. Latvijā jau ir pietiekoši daudz zema reitinga vērtspapīru – Latvijas uzņēmumu reitings ir zems, investoriem nav pārliecības par to nākotni, viena lieta ir tiešās investīcijas, kad investors iegūst daļu kapitālā un spēj uzņēmumu ietekmēt, bet pavisam kas cits ir uzņēmuma aizdot naudu, jo pamatlīdzekļu tirgus Latvijā praktiski neeksistē un no uzņēmuma ūtrupes var saņemt niecīgu daļu no bilances vērtības, kā arī iespējams visa veida manipulācijas, no kurām investors nav pasargāts, tātad obligāciju turētājs jūtas daudz mazāk aizsargāts nekā akcionārs.
4. Vairākums Latvijas uzņēmumu (izņemot finanšu sektoru), kas ir izlaiduši obligācijas, ir izvēlējušies tās publiskā tirdzniecībā nenodot, tas ir, vērtspapīri tiek pārdoti pa tiešo - investoram, kas ir izrādījis par tām interesi.
5. Pēc Latvijas Centrālā depozitārija ziņām, lielāko obligāciju emisiju no Latvijas nefinanšu uzņēmumiem ir veikusi nekustamo īpašumu kompānija "Alta Real Estate Partners" - 15 miljonu eiro nominālvērtībā.
6. Pēc Rīgas Fondu biržas datiem Latvijā šobrīd ir 8 parāda vērtspapīru emitenti.
7. Ar katru gadu palielinās Latvijas banku un it īpaši rezidentu aktivitāte vērtspapīru tirgū, ja 2002.gadā rezidentu īpatsvars valsts pārdotajos vērtspapīros bija 12,92%, tad 2006.gadā tas bija jau 36%.
8. Kopš 2002.gada ir sarucis Latvijas Bankas īpatsvars valsts vērtspapīru tirgū, ja 2002.gadā tas bija 29,4%, tad 2006.gada beigās to vispār vairs nebija.
…