Uzņēmumiem, kuru darbinieki pakļauti dažādu veselībai kaitīgu darba vides faktoru ietekmei, ir jānodrošina savu darbinieku veselības pārbaudes.
Taču darba devējam vispirms ir jānovērtē riska faktori, kādiem darbinieki pakļauti. Kaitīgie vides faktori sastopami ne tikai būvniecībā vai mežizstrādē, kur notiek visvairāk darba negadījumu, bet arī darbā ar datoru siltās biroja telpās.
Jau kopš 1997. gada Latvijā ir spēkā dažādi normatīvie akti, kas noteica darba devējam rūpēties par darbinieku veselības pārbaudēm, taču, ņemot vērā, ka šie dokumenti nebija izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likumu un Eiropas Padomes direktīvām, tad 2004. gada 8. jūnijā valdība pieņēma jaunus noteikumus Nr. 527 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Atbilstoši noteikumu prasībām veselības pārbaudes ir jāveic divām nodarbināto grupām: personām, kuru veselības stāvokli ietekmē (vai ietekmēs) kaitīgie darba vides faktori, un personām, kuras ir (vai tiks) nodarbinātas darbā īpašos apstākļos. Turklāt darba devējiem ir jāsastāda arī īpaši darbinieku saraksti, ņemot vērā šīs divas grupas.
Kā norāda Valsts darba inspekcija1, šīs pārbaudes nav tikai likumdevēju iegriba, bet tādas nepieciešamas, lai darba devējs noteiktu, vai darbinieka veselības stāvoklis pieļauj strādāt darba vietās, kur sastopami konkrēti darba riska faktori, kā arī lai laikus identificētu veselības traucējumus, kas radušies kaitīgo faktoru ietekmes dēļ, un konstatētu, vai cilvēkam nav attīstījusies kāda vispārēja rakstura saslimšana, kuras dēļ nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam. Ja laikus atklāta kaitīgo faktoru ietekme, ir iespējams izstrādāt profilakses pasākumus, nepieļaujot, lai darbinieki saslimtu, kā arī arodslimības iespējams atklāt jau sākotnējā stadijā.
Piemērus izklāstītajam materiālam ņemu no sava uzņēmuma SIA “x”, kas nodarbojas ar ūdens piegādes un kanalizācijas novadīšanas pakalpojumiem x pilsētā.…
