Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi

Lielākā daļa obsesīvi – kompulsīvo traucējumu pacienti piedzīvo gan apsēstības, gan piespiedu darbības. Ja apsēstība ietver nereālas mokošas bažas par kaitējumu, piemēram, būt atbildīgam par nelaimes gadījumu vai bailes par piesārņošanu, kopā ar izvairīšanos no situācijām, kurās šis kaitējums var notikt, tad parasti tas saistās ar piespiedu darbībām, kuras uz laiku samazina izraisīto trauksmi, piemēram, pārmērīga kaut kā pārbaudīšana vai tīrīšanas rituāli. Apsēstības, kas ietver vajadzību pēc simetrijas vai kārtīguma, parasti saistās ar skaitīšanas, pavēlēšanas un rīkošanas piespiedu darbībām, nepamatotām bailēm un domām par iespējamo agresivitāti vai seksuālām darbībām, un mājas nožogošana. Cilvēki visos vecumos, bet it īpaši bērni, var iesaistīt arī savus ģimenes locekļus savās apsēstībās. Pārmērīgas šaubas, vajadzība pēc pilnības, kauns un pataloģisks riska novērtējums, ir pacientu domas, kas ir pamatā gandrīz visām apsēstībām.
Lai noteiktu obsesīvi – kompulsīvo traucējumu diagnozi, simptomiem ir jāmazina cilvēka efektivitāti, it īpaši pasliktinot tā fiziskās spējas. Pat bērni un vairāki pieaugušie pacienti, saprot savu domu un uzvedību bezjēdzīgumu, dēļ kā arī šie cilvēki vēlas no tiem tikt vaļā [2].
Obsesīvi – kompulsīvo traucējumu ārstēšana
Obsesīvi – kompulsīvie traucējumi, ja tos neārstē, nepāriet. Ir pierādīts ka efektīvākie ārstēšanas veidi ir psiholoģiska ārstēšana un ārstēšana ar medikamentiem, bet, protams, jauniešiem ārstēšana ar medikamentiem nav ieteicama.
…