2.1 Socioloģijas pirmsākumi
‘Ogists Konts bija viens no pozitīvisma filozofijas un socioloģijas zinātnes pamatlicējiem. Konta sociālais ideāls bija visas cilvēces morālā vienotība, sabiedrības reorganizācija uz „jaunas reliģijas” – pozitīvisma pamata.” (Vilks A., 2007: 59)
‘Svarīgi, ka konts cilvēku kopdzīvi sabiedrībā vairs neuztver kā jomu, kurā drīkstētu lietot metafiziskas spekulācijas, sabiedrība kļūst par physique sociale priekšmetu, tātad, sociālo attiecību pētīšanu, kas balstīta uz empīriskām, dabaszinātniskām metodēm. No šejienes viņš izvērš sociālu mācību, kuras apzīmēšanai izveido jēdzienu „socioloģija”.” (Lauksmans F., 1997: 179)
Sabiedrības zinātne sākumā tika saukta par sociālo fiziku, bet 1838. gadā Konts ieviesa terminu socioloģija, kurš sastāvēja no divām daļām- latīņu socius (biedrs) un grieķu ology (pētīšana), jo sociālie fenomeni, pēc Ogista Konta domām, izceļas ar savu daudzveidīgumu, taču ir pakārtotas visām teorētiskajām zinātnēm, kā astronomija, fizika, ķīmija, bioloģija un socioloģija. Konts uzskatīja, ka socioloģija ir vienīgā zinātne, kas pēta jautājumu, kā sabiedrības dzīves iespaidā pilnīgojas cilvēka prāts un viņa psihe, pie kam indivīds ir abstrakcija, bet sabiedrība konkrēta īstenība, kas pakļauta dabiskiem likumiem.
Ogists Konts socioloģiju iztēlojās trijās apakšgrupās: mācībā par sabiedrības eksistences nosacījumiem, mācībā par sociālo sistēmu izmaiņām un sociālās darbības programma.
Socioloģija bija jāveido pēc dabas zinātņu parauga, ne tikai empīriskās metodēs, bet arī tādā veidā, lai tā varētu kalpot cilvēcei. Konts definē socioloģiju kā zinātni par cilvēku sabiedrības struktūru un tās attīstību. (Vipers R., 1990)
Tāpat kā dabas zinātnēm, arī sociālajām zinātnēm ir jāspēlē liela loma cilvēku labklājības uzlabošanā. O. Konts centās šo zinātni padarīt par līdzvērtīgu dabas zinātnēm. Šo terminu Ogists Konts pirmo reizi minēja savā grāmatā „Pozitīvās filozofijas kurss”.
…
