Ogleklis atrodas 2 perioda IV A grupā.
Dabā pastāv divi oglekļa alotropiskie veidi – grafīts un dimants. Savienojumos ogleklis sastopams visās augu un dzīvnieku valsts vielās – organiskajās kā arī oglekļa dioksīdos un minerālos – krītā, kaļķakmenī, marmorā, dolomītā u.c. Cilvēkam ir pazīstami trīs oglekļa alotropiskie veidi, kā jau minēju tie ir grafīts un dimants, kā arī karbīns. Amorfais ogleklis jeb ogle ir granīta paveids.
Ogleklis cilvēcei ir pazīstams kopš seniem laikiem. To, ka ogleklis ir elements, konstatēja A. L. Lavuazjē.
Granīts ir tumšpelēka, kristāliska viela ar metālisku spīdumu. Gaisā tas deg slikti, taču tīrā skābeklī tas sadegot veido CO2. Grafīts ir izturīgs pret augstām temperatūrām, 37000 tas iztveiko bez pāriešanas šķidrā stāvoklī. Grafīta un arī ogles kušanu var panākt pāugstinot spiedienu līdz 12 Mpa. Tad tā kušanas temperatūra ir 37500. Grafīts ir slāņains, tam ir heksagonāla struktūra, kas atbilst elektronu orbitāļu sp2 hibridizācijai. Grafīts ir mīksts un skaldās pelēkos zvīņveida slāņos. Tie līp pie papīra, tāpēc grafītu lieto zīmuļu izgatavošanai. Grafīts piemīt augsta elektrovadītspēja, tāpēc no tā ražo elektrovadus. Grafītu izmanto arī ziežvielu, ugunsizturīgu materiālu un krāsvielu ražošanai, kā arī par neitronu palēlinātājukodoltehnikā.…
