Cilvēktiesību nodrošināšanai ir nepieciešams mehānisms, ar kura palīdzību persona varētu panākt savu aizskarto tiesību ievērošanu. 20.gs otrajā pusē īpaša uzmanība tika pievērsta pilsoņa vietai attiecībās ar valsts pārvaldi un juridisko aizsarzību. Pasaules līmenī jau sasniegts zināms progress cilvēktiesību aizsardzības mehānisma attistībā, kas paaugstina kopējo kultūru un cieņu pret cilvēka pamattiesībām un brīvībam, bet cilvēktiesību parkāpumi turpinās visā pasaulē, bet ir iespējams atrast praktiskos risinājumus, lai pilnveidotu un attīstītu cilvēktiesību aizsardzības mehānismu. Viens no tādiem mehānismiem ir ombudemeņa (tiesībsarga) birojs, kurš nodrošina cilvēka tiesību un interešu aizsardzību no izpildvaras institūciju un tā darbinieku patvaļas. Tā ir viena no efektīvām kontroles procedūrām, kas ļauj arī kontrolēt valsts pienākumus, kas izriet no cilvēktiesību starptautiski tiesiskajiem aktiem.
Šī darba mērķis ir raksturot ombudsmeņa institūtu tā klasiskajā izpratnē un ielūkoties Latvijas kaimiņvalstu pieredzē šajā jomā, lai praktiski izprast kā darbojas šis mehānisms, jo Latvijā ombudsmeņa biroja attīstība atrodas sākuma posmā(tikai nesen tika pieņemts Tiesībsarga likums un amatā ievēlēta jauna amatpersona, kura pildīs ombudsmeņa pienākumus).
Veiksmīgai mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojošie uzdevumi:
1.raksturot ombudsmeņa rašanos un attīstības vēsturi
2.aplūkot ombudsmeņa darbības virzienus
3.ielūkoties Lietuvas un Igaunijas ombudsmeņa darbības realizācijā
4.atspoguļot ombudsmeņa attīstības posmus Latvijā
Nospraustā mērķa un izvirzīto uzdevumu sasniegšanai autore izmantojusi sekojošās metodes:
informācijas apkopošana
informācijas sistematizēšana
literatūras un analītikas analīze
zinātnieku rakstu izpēte.
Ombudsmeņa institūta saknes ir meklējamas Zviedrijā ( no zvierdu val.- ombud- pilnvarotais, man- vīrs).1 Zviedrija ir viena no vecākajām pasaules demokrātiskjām valstīm un tā bija pirmā, kura izveidoja ombudsmeņa biroju. 1809.gadā valstī notika demokrātiska revolūcija, un ombudsmeņa institūts tika paredzēts konstitūcijā.2 Toreiz ierēdniecība bija skaitliski neliela, galvenais ombudsmeņa darbalauks bija policijas un tiesu taisnīgas darbības veicināšana. Vēlāk, 20.gs., tas vairāk pielāgojās ierēdniecības darbībai. Simt desmit gadus Zviedrija bija vienīgā valsts pasaulē, kurā darbojās ombudsmeņa birojs, tikai 1919.gadā šo ideju pārņēma Somija, kam ir tradicionāli ģeogrāfiski, vēsturiski un demogrāfiski sakari ar Zviedriju. Aptuveni 6 gadsimtus līdz 1809.gadam, kad to pārņēma Krievija, Somija bija pakļauta zviedru varai.
Skandināvijas valstis ļoti oponēja pret šādas institūcijas ieviešanu savās valstīs. Bet pēc Otrā Pasaules kara beigām, 1955.gadā, Dānija nolēma sekot saviem kaimiņiem. Jau 1962.gadā šī ideja parādījās Jaunzelandē un piecus gadus vēlāk tās piemēram sekoja Lielbritānija. …
