Vienotas Eiropas veidošana neapšaubami ir viens no lielākajiem 20 gadsimta vēsturiskājiem izaicinājumiem. Veidošanas procesa pamatā ir patiesa vēlēšanās pēc pozitīvām vērtībām, ar ko mūsu civilizācija saprot - miera nosargāšanu, ekonomisko un sociālo progresu, cieņu pret cilvēku, tiesību dominēšanu pār jēdzienu "drīkstēt". Tāpat arī pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aktuāla bija arī dažādu krīžu pārvarēšana. Iesākumā vienotas Eiropas ideju atbalstīja sešas, tagad jau piecpadsmit valstis, bet vēl desmit ir izteikušas savu vēlēšanos iekļauties vienotā Eiropā.
Sākoties trešajai tūkstošgadei, šī kustība turpinās un brīvprātīgā apvienošanās zem Eiropas karoga kļūst arvien nozīmīgāka. Agrākie konflikti Eiropas valstu starpā vairs pat nav iedomājami. Šodien ir skaidrs, ka tikai vienota nostāja pret var stāties pretī visam negatīvajam, ko sev līdzi nes pasaules ekonomikas globalizācija.
Kā ikvienā vēstures periodā, arī Eiropas Savienības veidošanās procesa laikā, ir atsevišķi simboliskie datumi - dienas, kad notikuši visnozīmīgākie notikumi. Ir daži, kurus nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, jo bez tiem Eiropa nebūtu tāda, kāda tā ir šodien, kāda tā būs rīt.
1.2. PARĪZES VIENOSANĀS
1950. gada pavasarī Eiropa stāvēja uz bezdibeņa malas. Aukstais karš radīja nopietnus draudus, lai izprovocētu bruņotu konfliktu starp Austrumiem un Rietumiem. Bija pagājuši tikai pieci gadi, kopš bija beidzies Otrais pasaules karš. Samierināšanās starp bijušajiem ienaidniekiem joprojām šķita neiespējama.
Izšķirošais jautājums ar ko sadūrās Eiropa bija, kā izvairīties no pagātnes kļūdām un veidot stabilu un ilgstošu miera politiku starp tautām. Problēmas atrisinājums bija radīt saites starp Vāciju un Franciju jaunā kvalitātē. Jo ciešāk šīs divas saites savīsies, jo vairāk par saistībām domās aiī pārējās Eiropas tautas. Tomēr galvenais jautājums bija - kā to panākt?…
