Onorē Balzaks "Šagrēnāda"

Šagrēnādas” darbība norisinās Francijā, konkrētāk Parīzē. 1829. gada oktobra nogalē galvenais stāsta varonis- Rafaels Valantēns ieiet spēļu namā, kas ir nolaists un drūms. Viņš izskatās pēc tāda cilvēka, kam vairs nav priekš kā dzīvot, tipisks pašnāvnieks. Viņš pieiet pie spēļu galda un tur viņu nopēta rūdīti spēlmaņi un krāpnieki, pat viņi ar godbijīgu skatienu nopētīja šo likteņa sagrauzto jaunekli. Viņš dodas pie spēļu galda un uz spēles liek savu pēdējo monētu. Viņš zaudēja pat savu pēdējo monētu. Un nekavējoties nozuda. Pārdomu mākts viņš staigāja pa pilsētu. Viņu māca domas par pašnāvību. Garīgā izsalkuma mākts, viņš iegriezās kādā antikvariātā. Šajā namā bija lietas no visas pasaules, kur katrs spētu atrast savai gaumei atbilstošu eksemplāru. Tieši šajā namā Rafaels piedzīvoja iespējams sava mūža liktenīgo tikšanos- viņš sastapa vairāk nekā 100 gadus vecu antikvariāta īpašnieku. No šī vīra staroja dzīves gudrības un pieredze. Rafaels pastāsta vecajam vīram par savu domu iet slīcināties. Vecais vīrs, uzklausījis Rafaelu, piedāvāja tam slēgt darījumu. Darījumu, kas Rafaelu darīja laimīgu un arī pazudināja. Šagrēnāda bija īpaši graudaina dzīvnieka āda, kas nepakļāvās nekādai iedarbībai ar nolūku mainīt tās formu. Šim dīvainajam priekšmetam piemita īpašs burvju spēks: „Iegūstot mani, Tu iegūsi visu. Bet tava dzīve piederēs man” . Rakstītais uz Šagrēnādas piepildījās. Tika Rafaels vēl pilnībā nenoticēja šim spēkam: „Vēlos karaliski spožas dzīres, mūsu gadsimta cienīgu bakhanāliju, tā gadsimta, kurā viss, kā mēdz teikt, esot pilnveidots. Lai plūst vīni cits pār citu stiprāki, dzirkstošāki...”
…