Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Gaismas izplatīšanās | 4 |
Gaismas stars un gaismas kūlis | 4 | |
Gaismas taisnvirziena izplatīšanās | 4 | |
Gaismas ātrums un tā mērīšana | 6 | |
2. | Fotometrija | 8 |
3. | Optiskās ierīces | 11 |
Projekcijas aparāts | 11 | |
Fotoaparāts | 13 | |
VEF Minox fotoaparāts | 13 | |
Valters Caps | 14 | |
Lupa | 18 | |
4. | Gaismas dispersija. Spektri | 19 |
Gaismas dispersijas atklāšana un jēdziens par spektru | 19 | |
Rentgenstarojums | 19 | |
5. | Uzskati par gaismas dabu un attīstību | 20 |
6. | Stāsti iz vēstures | 26 |
5. gs. p.m.ē. | 23 | |
3. gs. p.m.ē. | 23 | |
Leonardo da Vinči | 23 | |
Galileo Galilejs | 23 | |
Evandželista Torričelli | 23 | |
Roberts Huks | 24 | |
Izaks Ņūtons | 24 | |
Brilles | 25 | |
Izmantotā literatūra | 26 |
Fizika (no gr. val. physikos: dabisks) - dabaszinātne, kas pētī matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbību. Fizikas nozares ir, piemēram, optika, mehānika, termodinamika, elektromagnētisms, atomfizika, kodolfizika, daļiņu fizika utt.
Fizika ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, piemēram, ķīmiju. Ķīmija it sevišķi izmanto atklājumus kvantu mehānikā, elektromagnētismā un termodinamikā.
Gaisma ir elektromagnētisks starojums ar frekvenci, ko spēj uztvert cilvēka acs - apmēram starp 400 un 800 nm. Dažādās gaismas frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsas - no violetās zemākajām frekvencēm, caur zilu, zaļu, dzeltenu, oranžu, un beigās, augstākajām frekvencēm, kā sarkanu. Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citas elektromagnētiskā starojuma frekvences, ko, protams, cilvēks kā krāsas aprakstīt nevar, tāpēc tās sauc par ultravioletajām vai infrasarkanajām frekvencēm.
Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar matēriju pēta optika.
Optika ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, un gaismas mijiedarbību ar matēriju.
Optika parasti apraksta redzamās, infrasarkanās un ultravioletās gaismas īpašības, taču, tā kā gaisma ir elektromagnētisks vilnis, tad analogas parādības notiek arī ar rentgenstariem, mikroviļņiem, radioviļņiem un citiem elektromagnētiskā starojuma veidiem. Optiku tādējādi var uzskatīt par daļu no elektromagnētisma - taču dažas optiskās parādības ir atkarīgas no gaismas kvantu īpašībām, un ir saistītas ar kvantu mehāniku.
Klasiskā vai ģeometriskā optika apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā atsevišķus gaismas starus, kas tiek lauzti uz dažādu materiālu robežas, un raksturo laušanu, atstarošanos, lēcas, utml.
…
Optika