Optiskā dioptometra uzbūve un darbība

Darbs ar dioptometru ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa cilvēkiem, kas strādā optikas jomā. Dioptometru izmanto gan optiķi, izgatavojot brilles, gan arī acu ārsts vai optometrists koriģējot redzi, lai precīzi noteiktu korekcijas stiprumu. Bieži vien pacients neatceras cik stipra ir viņam izrakstītā korekcija, tad izmantojot dioptometru var to vienkārši un pietiekoši precīzi noteikt. Zinot iepriekšējo korekciju, var izdarīt secinājumus par redzes stāvokļa maiņu.
Sākotnēji dioptometrs tika izgudrots, lai mērītu virsotnes optisko stiprumu un briļļu lēcu centrāciju. Dioptometru var izmantot arī cieto un mīksto kontaktlēcu mērīšanai.

Manuālie dioptometri.
Būtībā dioptometrs ir optiskais sols, kas sastāv no apgaismota, pārvietojama mērķa, fiksētas standarta lēcas un teleskopa, kas fokusēts bezgalībā. Standarta lēca ir novietota tā, ka tās fokālais punkts sakrīt ar pētāmās lēcas aizmugurējo virsmu. Attālums starp apgaismoto mērķi un standarta lēcu ir proporcionāls pētāmās lēcas optiskajam stiprumam. Šī īpašība ļauj instrumenta lineāro skalu graduēt dioptrijās. Mērījumus veic operators.
Vispārīgi dioptometram var izdalīt 2 galvenās sastāvdaļas:
Fokusējošā sistēma
Novērošanas sistēma
Fokusējošo sistēmu veido gaismas avots, kustīgs mērķis, standarta lēca, lēcas atbalsts ar nelielu caurumu.
Novērošanas sistēmu veido maza optiskā stipruma Keplera teleskops, kas sastāv no objektīva lēcas, skalas, kas ievietota objektīva lēcas fokālajā plaknē, regulējama okulāra. …