Otrais pūniešu karš un kauja pie Kannām

Tirgoņi un bagātie Kartāgas vergturi nevarēja samierināties ar ietekmes zaudēšanu Vidusjūras baseinā pēc pirmā Pūniešu kara. Tas ietekmēja politisko un ekonomisko Kartāgas attīstību, kā arī politisko ietekmi. Tādēļ bija aktuāla doma par revanšu. Jaunā karavadoņa Hamilkāra vadībā sākās gatavošanās lielajam karam ar Romu. Tika lemts izveidot tādu kara stratēģiju, ka galvenā atbalsta bāze kartāgiešu karaspēkam būtu ienaidnieka teritorijā. Tā kā Vidusjūrā valdīja Romas flote, tika nolemts, ka kartāgieši veiks lielu sauszemes pārgājienu, izveidojot atbalsta bāzi Iibērijā. 221. g.p.m.ē. karaspēka priekšgalā stājas Hamilkāra dēls Hannibals. Romas vēsturnieks raksturoja Hannibalu kā karavadoni, kurš māk gan komandēt, gan pakļauties.
Lai nostiprinātu savu ietekmi Ibērijā, Hannibals stājās pie Romai naidīgu teritoriju apvienošanas. Galvenā bāze karadarbības atbalstam tika izveidota Apenīnu pussalas dienvidos. Tas deva iespēju armijai būt neatkarīgai no Kartāgas. Padusas upes ielejā nolēma izveidot vēl vienu atbalsta nometni. Liela nozīme, lai uzvarētu karā, ir kara sākuma pareizai izvēlei. 219. g.p.m.ē. romieši karoja Illirijā. Padusas upes ielejā jau bija nodibināta koalīcija pret Romu.
…