Secinājumi
Analizējot literatūras avotus, var secināt, ka vesela sirds un asinsrites sistēma ir viens no nosacījumiem ilgstošai un aktīvai dzīvei. Saslimstot ar kādu kardiovaskulāru slimību, tas noteikti atspoguļosies arī uz citām orgānu sistēmām un pazeminās dzīves kvalitāti pacientam.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu ar diagnosticēto stenokardiju informētību par slimības komplikācijām. Anketējot 100 respondentus, izrādījās, ka pacienti ar diagnosticēto stenokardiju nav pietiekoši informēti ne tikai par slimības komplikācijām, bet arī par pašu slimību: par tās formām (33% respondentu nezina, kāda viņiem ir stenokardijas forma), 34% respondenti ir slikti informēti par slimības komplikāciju novēršanas iespējām. Tāda nepietiekoša informētība var būt arī tāpēc ka lielākai daļai pacientu, kas piedalījas aptaujā, stenokardija bija diagnosticēta pavisam nesen – mazāk nekā pirms gada (39% respondentu).
Kā paradīja aptauja, respondenti nav labi izglītoti par medikamentiem, kas var kūpēt akūtu stenokardijas lēkmi: slimniekiem ir jāzina, ka lēkmi var kūpēt ne vienīgi ar Nitroglicerīnu, bet arī ar Izosorbīda dinitrātu un Nifedipīnu (to atzīmēja tikai 5% respondentu), tomēr jābrīdinā pacients par to, ka šie medikamenti sāk darboties lēnāk nekā Nitroglicerīns. Turklāt 2% respondentu atzīmēja, ka lēkmi var kūpēt ar Sortis – holesterīna līmeni pazeminošu preparātu. Pacienti ir jāinformē ne tikai par medikamenta darbību, bet arī par pieļaujamām devām, jo daži respondenti uzskata, ka Nitroglicerīnu var lietot neierobežoti – kamēr lēkme nepāries (35% respondentu) vai tikai 1 tableti lēkmes laikā (45%).
Pacienti arī nav labi informēti par to kā dzīvesveida koriģēšana ietekmē komplikāciju risku: 49% respondentu ir pārliecināti, ka dzīvesveida koriģēšana samazina komplikāciju risku tikai nedaudz. Tas nozīmē, ka pacienti neveiks nekādus profilakses pasākumus un tā rezultātā viniem biežāk var rasties stenokardijas lēkmes, kā arī radusies komplikācijas un var progresēt sirds nepietiekamība.
Parasti respondenti apzinās, ka ir jākontrolē holesterīna līmenis asinīs, bet viņi nevar pateikt, kādam tam jābūt (53%). Tikai 11% respondentu pareizi atbildēja uz šo jautājumu.
Tātad, darba gaitā hipotēze - Pacienti ar diagnosticēto stenokardiju nav pietiekoši informēti par slimības komplikācijām – apstiprinājas. Darba mērķis un darba uzdevumi ir sasniegti.
…
