Palestīniešu bēgļu problēma pēc Izraēlas izv... / ID: 160800

3,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:160800

Автор: Анонимный автор (11)

Оценка:

Опубликованно: 13.02.2018.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 14 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Palestīniešu bēgļi	4
2.	Apvienoto Nāciju Organižacijas (ANO) dalība palestīniešu bēgļu problēmu risināšanā	5
2.1.	194.rezolūcijas pieņemšana	5
2.2.	Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības un darba aģentūras ( UNRWA ) izveidošana	6
3.	Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības un darba aģentūras bēgļu nometnes	7
4.	Konfliktā iesaistīto pušu nostāja pret palestīniešu bēgļiem	7
4.1.	Izraēlas attieksme pret bēgļiem	7
4.2.	Arābu attieksme pret bēgļiem	8
5.	Palestīniešu bēgļi mūsdienās	9
	Secinājumi	11
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	13

Фрагмент работы

Vai tiešām milzīgs palestīniešu bēgļu daudzums nevienam nav vajadzīgs un viņiem nav vietas pasaulē?
Nonākot pie darba rezultātiem, mēs varam secināt, ka palestīniešu bēgļi patiešām nevienām nav vajadzīgi. Izraēla teritorija, kas varētu būt Palestīnas valsts, ar platību apmērām 2200 km2, ir pārāk maza, lai pieļautu atgriezties visiem bēgļiem. Mēs domājam ja vien arābi būtu pieņēmuši 1947.gada ANO rezolūciju, neviens palestīnietis nekļūtu par bēgli, un šodien blakus Izraēlai pastāvētu neatkarīga Arābu valsts, un varbūt nebūtu arī asiņainus konfliktus.
Arābu valstīm palestīniešu bēģļi nav vajadzīgi, jo viņi nevēlas atrisināt bēgļu problēmu, bet saglabāt to kā apvainojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai un kā ieroci pret Izraēlu. Tāpat arī „savējiem” arābu valstīm viņi nav vajadzīgi. Kā arī arābu bēgļu no 1948.gadām līdz mūsdienām ir palicis tik daudz un ar laiku kļūst arvien vairāk, neviena arābu valsts negrib domāt ka novietot viņus un nodrošināt ar tiesībām un vajadzībām.
Palestīniešu kopiena ir saskaldīta, sakarā ar to, ka visa konflikta vēsturē bija vairāki posmi, kuros arābi bēga no valsts dažādos virzienos, lielakoties Persijas līča valstīs, Sīrijā, Gazas sektorā, Rietumkrastā, Jordānijā un Libānā. Visiem bēgļiem okupetajās teritorijās, kā arī citur pasaulē pārvietošanās brīvība ir ierobežota, ja viņi vēlas atstāt valsti, viņiem ir vajadzīga īpaša atļauja, ko izsniedz uz ierobežotu laika posmu.
Mēs neredzam izeju no šī konflikta, jo abām pusēm ir savas intereses, kuras viena otru izslēdz, un puses nevēlās iet uz kompromissu, jo īpaši arābu puse. Saskaņā ar vienu no neatrisināma konflikta faktoriem, proti zemo-sum exercise, izdevīgāk ir, lai konflikts turpinātos, jo vienas puses piedāvājums varētu nozīmēt zaudējumus otrai pusei.
…

Коментарий автора

Ievads 3 1.Palestīniešu bēgļi. 4 2. Apvienoto Nāciju Organižacijas (ANO) dalība palestīniešu bēgļu problēmu risināšanā 5 2.1. 194.rezolūcijas pieņemšana 5 2.2. Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības un darba aģentūras ( UNRWA ) izveidošana 6 3. Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības un darba aģentūras bēgļu nometnes 7 4. Konfliktā iesaistīto pušu nostāja pret palestīniešu bēgļiem 7 4.1. Izraēlas attieksme pret bēgļiem 7 4.2. Arābu attieksme pret bēgļiem 8 5. Palestīniešu bēgļi mūsdienās 9 Secinājumi 11 Mēs izvēlējamies šo tēmu, jo minētais konflikts jau vairākus gadus ir uzskatāms par neatrisināmu. Tā ir ļoti traģiskā cilvēku vēsture, kuri ir palikušas bez savas vietas pasaulē un nezin, kur ir viņu māja. Šīs ir divas tautas un reliģijas konflikts. Mums šī tēma škiet interesanta un aktuālā, jo tā skar daudzu cilvēku dzīvības un mēs gribējam vairāk uzzināt par bēgļu bēdīgo likteni. UNRWA – Apvienoto Nāciju palīdzības un darba aģentūra definē "palestīniešu bēgli" kā personu, kas dzīvoja Palestīnā vismaz divus gadus līdz 1948.gada maijam (kad tika izveidota Izraēlas valsts), zaudēja savus mitekļus un iztikas līdzekļus 1948. – 1949. gada kara rezultātā, un šobrīd dzīvo Gazas sektorā, Rietumkrastā, Jordānijā, Sīrijā vai Libānā. Definīcija ir ekspansīva un attiecas uz visiem bēgļu pēcnācējiem. 1947. gada 29. novembrī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma rezolūciju 181/II par divu neatkarīgu valstu - Izraēlas un Palestīnas - dibināšanu britu mandāta teritorijā, atvēlot ebrejiem 56%, bet arābiem 43% zemes, 1% tika atstāts Jeruzālemes brīvpilsētai. Arābi kategoriski atteicās atzīt ebreju valsts izveides iespēju, jo uzskatīja, ka šī zeme pieder viņiem. Sākās asiņaini konflikti arābu un ebreju iedzīvotāju starpā. Neraugoties uz teroru un draudiem, ebreji darīja visu, lai neatkarīga Izraēlas valsts kļūtu realitāte. Konfliktu rezultātā tika nopostīti daudzi arābu ciemi, konfiscēta zeme un vairāk nekā pusmiljons palestīniešu devās bēgļu gaitās. Hipotēze: Palestīniešu bēgļi nevarēs atgriezties savās mājās Izraēlā un neviens viņiem nepalīdzēs. Darba mērķis: Izsklāstīt Izraēlas-Palestīnas nostāju un argumentus palestīniešu bēgļu jautājumā; izskaidrot, kādēļ Izraēlas izveidošana noveda pie bēgļu problēmas; iemesli palestīniešu kopienas saskaldīšanai un kāda ir iespējamā izeja no šīs situācijas.

Коментарий редакции

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −4,98 €