IEVADS
Studiju darba tēma ir „Krāsu uzvere”. Manuprat šī tēma ir diezgan aktuāla vizualās mākslas pedagoģijā. Ne tikai skolotāji vairāk pievērs savu uzmanību uz skolēnu estētisko un ētisko audzināšanu. Skolēnus ir jāmāca dzīvot ar krāsu, strap tām, prast izteikties ar to un saskatīt izteikto, verbāli sava darba zemapziņā izveik savu dzīves pozīciju.
Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar jūtu palīdzību, 90% no zināmā ar redzes palīdzību. Apkārtesošos priekšmetus , cilvēkus, skatus var identificēt arī bez krāsas, ar formas, kustības tekstūras un tumšā – gaišā palīdzību. Taču krāsa piedāvā daudz plašākas iespējas atšķirību noteikšanai.
Krāsa ir neatņemama mūsu dzīves sastavdaļa, un tās ietekmi izjust ikviens. Krāsu pielietojums ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt. Tā var paaugstināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt. Krāsa var būt ka arhetips, mīts, simbols, alegorija, emocija vai noskaņa. Tas iedarbība iedarbojas uz cilvēka redzi, jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Tāpēc krāsu problēmu izpratnē ir ļoti svarigs ir psiholoģiskais aspekts. Liela nozīme krasu izjūtas un izpratnes veidošanā ir praktiskām nodarbībām, tadēļ studiju datba tiek veidoti izpetes darbi, kuros ar krasu palīdzību skolēni mēģināja izteikt savu noskaņojumu, izjūtas un emocijas. Apzināti strādājot ar krāsām, skolēni varēja ne tikai sevi harmonizēt un labak iepazīt, bet arī atbrīvoties no nevēlamām izjūtām, noskaidrot to cēloni, līdz līdz apzināt un atpazīt emocijas.
Lai sajūstu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Gaisma var iziet gan tieši no priekšmeta, kas izstaro gaismu – saules vai mākslīgā avota, gan arī tā var atspīdēt no kāda priekšmeta, kas neizstaro gaismu, vai izspraukties caur šiem objektiem. Acu tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un signāla vai impulsa veidā to pastiprina uz smadzenēm.
Redzes aparāts, ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, visiem, kam tas ir kārtībā ir vienāds. Tā darbība ir apbrīnojama – cilvēka acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu. Visi krāsu toņi rodas fotoreceptoru , kas atrodas acs ābolā , savstarpējas darbības rezultātā. Dažāda nūjiņu kairinājuma pakāpe, kas ir jūtīga pret sarkanu, zaļu un zilu, izsauc attiecīgas hromatiskās krāsas sajušanu. Vienādos impulsos mēs, atkarībā no impulsa stipruma redzam , baltu , pelēku vai melnu krāsu , t.i. rodas aromātiskās krāsas sajūta.
…
