Atgūstot neatkarību, Latvijai uz principiāli jauniem pamatiem bija jāveido savs – suverēnas valsts budžets. Budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam, parasti gadam. Būtībā tas ir valsts funkciju veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu fonda izveidošanas un izlietošanas plāns.
Prognozējot budžeta izdevumus, dažkārt tiek noteikts, ka budžeta ieņēmumi nav pietiekami nepieciešamo izdevumu nodrošināšanai. Šādā gadījumā runā par budžeta deficītu. Gadījumā, ja valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem, rodas budžeta finansiālais pārpalikums. Nav vienota viedokļa par to, vai budžeta ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt vienādiem. Pasaules praksē gan budžeta deficīta, gan bezdeficīta budžeta piekritēji atrod argumentus un dažādu valstu piemērus, kas aizstāv katru no tiem.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai, tāpat kā citām dalībvalstīm, ir jāievēro tā saucamie Māstrihtas kritēriji un Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pret tām dalībvalstīm, kuras pārsniedz fiskālos kritērijus un noteiktajā termiņā neveic pasākumus deficīta samazināšanai, tiek piemērotas sankcijas. Tāpēc pārmērīga budžeta deficīta problēma ir saistoša visām Eiropas Savienības valstīm.
Darba mērķis ir izpētīt budžeta deficīta iemeslus, pieļaujamo lielumu un novēršanas iespējas, izdarīt secinājumus.
Lai valsts varētu veikt savas funkcijas, tās rīcībā ir jābūt noteiktam naudas līdzekļu kopumam jeb valsts finansēm. Šo naudas līdzekļu veidošana, sadale un izmantošana tiek veikta ar Valsts budžeta starpniecību. Valsts budžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām: ieņēmumu daļas un izdevumu daļas. Ieņēmumu daļas uzdevums ir nodrošināt naudas resursus izdevumu daļai.
Sastādot budžetu, grūtākais uzdevums ir tā ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana. Budžets ir līdzsvarots, ja paredzētie izdevumi ir vienādi ar ieņēmumiem. Tāds budžets ir makroekonomikas stabilitātes svarīga izpausme.…
