Patstāvīgā darba „Pārtikas produktu veidi, to nozīme uzturā prečziniskais raksturojums” tēma tika izvēlēta – Kafija. Šādu izvēli noteica tas, ka neatkarīgi no dažādajiem uzskatiem par kafiju, tās lietderību, tā ir kļuvusi par vienu no kārotākajām un visvairāk tirgotajām precēm, par sarežģītu un smalku dzērienu, ko ik dienas bauda miljoniem cilvēku visā pasaulē. Kafija ir viens no produktiem, kas daļai sabiedrības ir ļoti svarīgs produkts, bet tai pašā laikā otra daļa to nelieto, uzskata to par kaitīgu veselībai un daži pat nosoda cilvēku atkarību no kafijas pielīdzinot to smēķēšanai un narkotiku lietošanai.
Mūsdienās lielākās kafijas ražotājvalstis atrodas ap ekvatoru – Brazīlija, Kolumbija un Vjetnama, taču tagad tā tiek audzēta arī tādās valstīs kā Austrālija, Ķīna un pat dažās Eiropas daļās. Katram tā veidošanas posmam vajadzīga uzmanība un rūpība. Lai izjustu maģisko pieredzi, gan audzētājam un grauzdētājam, gan tirgotājam un lietotājam jābūt vērīgiem.
Kafija šobrīd ir kļuvusi par vienu no visvairāk patērētajiem dzērieniem; līdzās ūdenim un tējai. Kafijai ir ļoti sena vēsture, bet vēl senāks ir kafijas koks, kas uz mūsu planētas zaļojis, vēl pirms zemi pārstaigājis cilvēks. Kafijas pirmsākumi meklējami Āfrikā – Kafas reģionā Etiopijā, kur to atklājis kazu ganu vārdā Kaldi. No Kafas provinces cēlies vārds „kafija” un no turienes tā, visticamāk, sākusi savu ceļu, lai iekarotu pārējos kontinentus.
Ziņas par kafijas dzērienu Eiropu sasniedza 17. gadsimtā. Venēcijas tirgotāji bija pirmie, kuri kopš 1630. gada sāka izplatīt kafiju, kas tika ievesta no Mokas ostas. No Itālijas kafija aizceļoja uz pārējo Eiropu. Marseļa, Amsterdama un Londona bija pirmās pilsētas, kur tika ieviesta kafija un dibināti pirmie kafijas nami (http://www.paulig.lv/).
Kafijas koks - tas ir mūžzaļš rubiju dzimtas koks vai krūms, kas aug Āfrikas, Āzijas un Amerikas tropu rajonos. Tā ir plaša dzimta, kas ietver aptuveni 5000 šķirņu, tostarp vairāk nekā 40 kafijkoku. Visu pasaules tirgū sastopamo kafijas šķirņu izcelsme būtībā ir saistīta ar šādiem četriem veidiem: «arabika», «robusta», «ekscelsija» un «liberika» (http://www.melnakafija.lv/). Starp zemeslodes kafijas stādījumiem 90% aizņem «arabika»; aptuveni tāds pats šīs kafijas šķirnes īpatsvars ir kafijā, kas tiek importēta mūsu valstī. Vislabākie apstākļi kafijas kultūrai ir vienmērīgs klimats, 15-20 °С temperatūra, nokrišņu daudzums 2200-3300 mm gadā un irdena augsne. Kafija vislabāk aug plakankalnēs un nelielu kalnu nogāzēs. Arabikas kafijkoks sasniedz 5-6 m augstumu. Novākšanas ērtību labad plantācijās audzē 2-2,5 m augstus kokus. Spīdīgās lapas sasniedz 7-10 cm garumu un ir izvietotas pa pāriem.…
