Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
1. Spēkā esošā Latvijas Republikas tiesību sistēmā nav normatīvā akta, kas reglamentētu ārpustiesas parādu piedziņas kārtību. Ārpustiesas parādu piedziņa tiek veikta pamatojoties uz Civillikumu un citiem speciālajiem likumiem. 2011. gada rudenī Saeimā tika iesniegts Ekonomikas ministrijas izstrādāts likumprojekts „Parādu atgūšanas likums”, kurš pašlaik ir pieņemts pirmajā lasījumā.
2. Parādu atgūšanas likumprojekta 7. panta pirmā daļa regulē patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanas pienākumu un nosaka informāciju, kas kreditoram jānorāda rakstiskā paziņojumā parādniekam. Konkrētajā tiesību normā uzskaitītā informācija nav pilnīga un izsmeļoša un to būtu nepieciešams papildināt.
3. Parādu atgūšanas likumprojekta 8. panta pirmā daļa izteikta šādā redakcijā: „Parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi atmaksāt parādu.” Lai gan 8. panta ceturtā un piektā daļa regulē iebildumu izteikšanu par parādu, panta pirmā daļa izslēdz parādnieka iespēju un tiesības apšaubīt parādu, jo parādnieka pienākums ir sadarboties un labprātīgi atmaksāt parādu. Šāda redakcija prezumē to, ka parādniekam jāatmaksā parāds, pat ja tas nav tiesiski pamatots vai arī pat tad, ja tas reāli nepastāv.
4. Likumdevēja mērķis izveidojot vienotas veidlapas pieteikumam par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā gadījumā, ir bijis maksimāli atvieglot un standartizēt procesu. Tā kā Ministru Kabineta apstiprinātajā pieteikuma veidlapā par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā jānorāda pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus, tiesai nav pamata pieprasīt papildus dokumentus, kas uzrāda to aprēķinu.
5. Pieteikumā par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā var norādīt tikai vienu maksājuma saistību, jo likumā „maksājuma saistība” norādīta vienskaitlī nevis daudzskaitlī. Tātad, ja vienam kreditoram ir vairākas maksājuma saistības ar vienu un to pašu parādnieku, tad attiecīgi jāiesniedz vairāki pieteikumi. Arī pieteikuma veidlapā ir paredzēta vieta tikai vienai maksājuma saistībai.
6. Lai paātrinātu un vienkāršotu tiesvedība par maza apmēra prasībām, process notiek rakstveidā, spriedums nav pārsūdzams apelācijas kārtībā, prasības pieteikumam ir izveidotas standartizētas veidlapas, ko apstiprinājis Ministru Kabinets.
Priekšlikumi
1. Lai nerastos strīdi par parāda apmēru un tā veidojošajām komponentēm būtu nepieciešams papildināt Parādu atgūšanas likumprojekta 7. pantu un noteikt kreditoram par pienākumu rakstveidā informēt parādnieku arī par to, kādā kārtībā tiek aprēķināts parāda apmērs un tā veidojošās komponentes pievienojot aprēķinu. Detalizētā aprēķinā būtu nepieciešams uzrādīt, atbilstoši likumam vai līgumam aprēķinātus līgumsodus, procentus vai citas summas, kuras saistošas parādniekam, tādējādi samazinot strīdu apmēru par piedzenamo summu.
…
