Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem

Paražu tiesības – senākā tiesību forma, kas izveidojās pirmatnējā sabiedrībā uz sociālo vai etnisko grupu paražu pamata. Paražu tiesības realizējas, ja paražas pastāvīgi un vienveidīgi ievēro pārliecībā par juridisku nepieciešamību.


No latviešu tautasdziesmām vien jau mēs varam spriest par mūsu senčiem, kā viņi apņēmuši sievas:

Brālīt’s savu zobentiņu
Cirta vārtu stuburā:
Gribēdams to meitiņu,
Kura tika prātiņam.

Vedības ir visvairāk apdziedātais mūža gods, kas izdarību daudzumā, tradīcijās un līksmībā pārsniedz visus pārējos latviešu godus un svinības. Jaunas ģimenes nodibināšana ir viens no svarīgākajiem notikumiem cilvēka mūžā. Tiesiskā nozīmē tas ir padots sava laika administratīviem un reliģiskiem noteikumiem, likumiem un arī ierobežojumiem. Ģimenes nodibināšana Eiropā ir regulēta jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos, sākot ar laulību aizliegumu tuvu radinieku starpā. Tajos nedaudzajos latviešu tautasdziesmu variantos, kas stāsta par brāļu un māsu precībām, lielāko tiesu ir izteikts protests pret tām:

Es ielēcu istabā
Kā brūklīte nosarkuse:
Es redzēju sav’ brālīti…