EIŽENS FINKS vēl savas dzīves laikā bija kļuvis par leģendu. Laikam jau mums, latviešiem, gribējās, lai arī mūsu zemē viss būtu kā pie cilvēkiem, proti, katrai kārtīgai tautai taču bija pa kādam pareģim, kas derēja visos dzīves gadījumos. Tāpēc nostāsti par gaišreģi, “Latvijas Nostradamu”, vairāk vai mazāk patiesi un papušķoti, ar apbrīnojamu noturību vibrēja Latvijas gaisā, skanēja laikrakstu lappusēs, gāja no mutes mutē kā savdabīga folklora.
Ko Finks stāstīja par sevi
Eižens Finks dzimis1885.gadā, divdesmito gadu avīžu publikācijās kā viņa dzimšanas vieta norādīts vilciens Viļņa – Žitomira, bet 1941.gada čekas protokolā – Limbažu apriņķis. Pēc tautības viņš bijis čigāns, savus vecākus pazaudējis agrā bērnībā un viņu uzaudzinājusi latviešu ģimene. Par saviem audžuvecākiem Finks nekad nav izteicies sevišķi glaimojoši – patēvs dzērājs, pamāte viņu sevišķi neesot uzmanījusi. Mēģinājis kļūt par cirka mākslinieku, taču zobenu rīšana un zirgu dresēšana Finkam nav padevusies, tāpēc viņš pievērsies fotogrāfijai, kļuva par mācekli pie Valmieras fotodarbnīcas īpašnieka Sarkangalvja, vēlāk Rīgā strādāja pie fotomākslinieka Melbārža, līdz atklāja savu fotodarbnīcu Maskavas forštatē.
Pirmā pasaules kara gadus Finks pavadīja Hrakovā, kur pelnīja maizi savā profesijā, nodarbodamies ar fotografēšanu. Jau pirms kara, dzīvojot Pārdaugavā, viņš sāka nodarboties arī ar paredzēšanu. “Gaišreģa spējas Finks pie sevis sāka novērot, kad bija pavisam mazs zēns un toreiz dzīvoja Valmierā [..] Kā gaišreģis Finks bija pazīstams pirms (Pirmā pasaules) kara. Jau toreiz to slavēja un pie viņa griezās ne vien tirgotāji un dažādi veikalnieki, kas gribēja zināt par savu veikalu drošību un izredzēm, bet pat aristokrāti, sevišķi no toreizējo dižciltīgo vācu aprindām. Tāpat Finks savā laikā ir arī vairākas reizes ticies ar Vidzemes gubernatoru Zvegincevu, kurš līdz ar saviem biedriem bijis ļoti sajūsmināts,” 1929.gadā rakstīja žurnāls “Hipnotisma un okulto zinātņu kalendārs”.…
