SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba noslēgumā autore izdarīja šādus secinājumus:
1. Neskatoties uz to kāds pārmaiņu veids tiek ieviests organizācijā, tas vai darbinieki šīs pārmaiņas pieņems ir atkarīgs no vadības un vidējā līmeņa vadītāju spējas pareizi un saprotami nodot šo informāciju.
2. Pirmais solis organizācijas izkļūšanai no stagnācijas ir atzīt, ka tā atrodas šajā fāzē.
3. Pārmaiņu efektivitāte ir atkarīga no plānošanas procesa, pozitīvas pārmaiņas nenotiek pašas no sevis, tās ir jāvada.
4. Lai organizācija attīstītos un turpinātu pastāvēt, pārmaiņas ir neizbēgamas, jo situācija pasaules un darba tirgū mainās katru dienu un konkurenti attīsta savas preces un pakalpojumus.
5. Vienīgais organizācijas elements, kas pretosies pārmaiņām būs darbinieki.
6. Visas pārmaiņu ieviešanas stadijas ir vienlīdz svarīgas, ja kādā netiks izdarīts viss iespējamais, pārmaiņas būs ieviestas daļēji vai neieviestas pavisam.
7. Pārmaiņu realizācijas efektivitāte ir atkarīga no pārmaiņām atvēlētā laika.
8. Pārmaiņu ieviešanas beigu posmā ir svarīgi pārmaiņas nostiprināt, uzturēt un ieviest korekcijas, ja tādas nepieciešamas.
Pēc secinājumu izdarīšanas autore nonāca pie šādiem priekšlikumiem:
1. Pirms jebkuru pārmaiņu realizēšanas, vadībai un vidējā līmeņa vadītājiem izstrādāt komunikācijas plānu un apzināt kanālus pa kuriem nodot informāciju darbiniekiem, kā arī vēlāk iegūt atgriezenisko saiti – vai viss ir saprasts, vai ir kādi komentāri un ieteikumi.
2. Atzīstot, ka organizācija atrodas stagnācijas fāzē ir jāveic situācijas novērtējums, jāizpēta ko varētu mainīt un kā to izdarīt, kādi resursi nepieciešami un cik no tiem ir pieejami, jāizstrādā stratēģija un vīzija.
…