Pārstāvniecības institūts komerctiesībās

1. Ievads

1.1. Pārstāvība un pārstāvis
Bieži vien kāda persona nespēj, nevar vai negrib pati piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā dažādu iemeslu dēļ, tāpēc viņas vietā likumā vai tiesiskajā darījumā noteiktajos gadījumos darbojas cita persona – pārstāvis. Pārstāvība ir vienas personas (pārstāvja) atklāta, uz likumā vai tiesiskajā darījumā piešķirtas pārstāvības varas pamata veikta darbība citas personas (pārstāvāmā) vārdā, noslēdzot pārstāvāmajam saistošus tiesiskos darījumus un izdarot gribas izteikumu (Balodis, 2007). Civillikuma 1515. punkts skaidro pārstāvības būtību: Ja kāds darbojas atklāti kā otra vietnieks, t.i. noslēdz līgumu tieši viņa vārdā, nepārkāpdams savas varas robežas, tad līgums, tiklab pienākumu, kā arī tiesību ziņā, saista tieši pašu atvietojamo. Šajā pantā pārstāvis ir nosaukts par vietnieku, kas darbojas atklāti. Atklāta darbība nozīmē to, ka pārstāvis atklāj trešajām personām tās personas vārdu, kuras vietā viņš darbojas, vai vismaz no darījuma noslēgšanas apstākļiem ir redzams, ka viņš darbojas citas personas vārdā. Piemēram, kasieris lielveikalā ir veikala īpašnieka pārstāvis. Pircējam nav svarīgi, kam pieder lielveikals, arī kasieris nestāsta pircējam par to, kas ir veikala īpašnieks, jo apstākļos, kādos norisinās preču pārdošana, pēc tā nav nekādas vajadzības. Lietas apstākļi paši par sevi liecina, ka kasieris darbojas veikala īpašnieka vārdā (Balodis, 2007).…