Valsts un valdības atzīšanas institūts un ar to saistītās tiesiskās problēmas

Neskatoties uz to, ka lielie pasaules kari ir beigušies, tomēr valstu atzīšanas joprojām ir aktuāls temats. Mūsdienu pasaulē joprojām rodas daudz jaunu valstu. Kā vienas no jaunākajām valstīm darba autore var minēt Kosavu, Dienvidosetnija un Abhāzija. Roku rokā ar valsts atzīšanu iet arī strīdi par to, vai valsti atzīt vai nē. Kā vienu no ieilgušākajiem strīdiem var minēt Izrēlas un Palestīnas starptautisko konfliktu, kas ir par palestīnas valsts izveidošanu, lai gan formāli tā pastāv. Valsts atzīšana ir ļoti svarīga, jo tas dāvā iespēju piedalīties starptautiskajās attiecībās, baudīt starptautikso attiecību priekšrocības, dod līdzdalību starptautisko valstu sabiedrībā. Valsts pilsoņiem ir svarīgi dzīvot valstī, kas ir starptautiski atzīta, lai viņu aizsargātu arī starptautiskās tiesības. Valsts atzīšana starptautiskajā sabiedrībā dāvā starptautiskās personas tiesības un pienākumus. Nepastāv vispāratzīta starptautisko tiesību norma, kas regulētu valstu un to valdības atzīšanas institūtu, tāpēc tāds pienākums – atzīt kādu valsti- nepastāv. Tas ir atkarīgs no pašas valsts iegribas, tāpēc, autores prāt, tas ir ļoti subjektīvs lēmums – atzīt valsti vai nē. Priekšnoteikumi, pēc kuriem parasti vadās valsts – atzīt vai neatzīt citu valsti ir rakstīti 1933. gadā Montevido Kovencijā par valstu tiesībām un pienākumiem. Liela ietekme tam, vai valsti atzīt vai nē nāk no vēstures aspekta, kas parādās, piemēram, otrā pasaules kara laikā. Piemēram Lielbritānija Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā atzina daudz okupēto valstu valdības, lai gan pēc vispārpieņemtiem principiem nav iespējams atzīt valsti bez teretorijas un iedzīvotājiem. Valsti ir būtiski atzīt, lai tās atzītos aktus ņemtu vērā arī citas valstis. Ja valsts netiek atzīta, tad tās valsts pilsonim netieki sniegta tiesiskā palīdzība un pret viņu neizrāda tiesisko pieklājību.