Partiju finansēšana no valsts - par vai pret

Partiju finansēšana ir viena no delikātākajām un neskaidrākajām partiju darbības sfērām. [Guntars Catlaks, Jānis Ikstens „Politika un tiesības”; Apgāds „Zvaigzne ABC”, 2003.gads; 67]
Tās izpētei nav pievērsta īpaša uzmanība. Lai gan jāmin, ka 2001. gadā tika veikts pētījums. Precīzāk būtu teikt projekts „Atklātība politisko partiju finansēšanā”. Tā veicēji sabiedrība par atklātību „Delna” un „Soross fonds Latvija”.
Viens no demokrātijas pamatprincipiem paredz, ka katram pilsonim ir tikai viena balss, t.i., ikviena viedoklis ir vienlīdz viennozīmīgs.[ Guntars Catlaks, Jānis Ikstens „Politika un tiesības”; Apgāds „Zvaigzne ABC”, 2003.gads; 67].
Taču ar partiju finansiālu atbalstīšanu daži pilsoņi var gūt nesamērīgi lielu ietekmi uz politiskajiem lēmumiem. Tāpēc 1995.gada pieņemtais likums par partiju finansēšanu 2002. gādā tika grozīts, pieņemot daudz stingrākus „noteikumus”, kas jāievēro politiskajām partijām- Noteikts, ka fiziskā vai juridiskā persona vienai partijai kalendārā gada laikā var ziedot summu, kas nepārsniedz 10 tūkstošus latu agrāko 25 tūkstošu latu vietā. Turklāt, papildus ikgadējām finansiālās darbības deklarācijām, partijām ir ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz arī priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācija un 30 dienu laikā pēc vēlēšanām – vēlēšanu izdevumu deklarācija. 2004. gadā pieņemti vēl stingrāki noteikumi- priekšvēlēšanu kampaņas tēriņiem ieviests limits (20 santīmi uz katru balsotāju iepriekšējās vēlēšanās), aizliegti juridisko personu ziedojumi, ziedojumi atļauti tikai no tiem līdzekļiem, kas likumā noteiktā kārtībā iegūti pēdējo triju gadu laikā, ikviens partijas biedrs partijai nevar iemaksāt vairāk par 10 000latu gadā.…