Ir zināms, ka inflācija visvairāk ietekmē cilvēkus ar zemiem ienākumiem un tā saukto vidusslāni. Rodas sajūta, ka alga, kas gada sākumā bija pieņemama un stabila, nemitīgi "izkūst". To izjūt ikviens, kas ikdienā iegriežas veikalā vai plāno kārtējos pirkumus. To jūt vecāki, kas patlaban poš bērnus skolas gaitām. Vēl asāk to izjūt mēneša beigās, kad jāapmaksā kārtējie rēķini, līzingi, kredīti, bet maciņā naudas ir tik, cik ir. Paaugstinoties pārtikas preču cenām, cilvēki ir norūpējušies, jo domā, vai ziemā, kad preču un pakalpojumu izmaksas palielināsies vēl vairāk, spēs "savilkt galus" kopā.
Inflācijas līmenis valstī neapšaubāmi ietekmē kopējās ražošanas resursu izmaksas, kas visos Latvijas uzņēmumos turpina augt. Savukārt ražotāju cenu pieaugums, bez šaubām, atstāj ietekmi uz produkcijas cenu, ko samaksā pircējs. Pārtikas cenas, varētu teikt, ir kopējā inflācijas kāpuma sastāvdaļa.
Kamēr notiek algu paaugstināšanās, tikmēr pieprasījums pārtikas produktu tirgū saglabājas, bet, kad darba alga nesegs cenu izmaiņas, cilvēki vienkārši nepirks vai skatīsies, ko pirkt un kā pirkt.
Avīzēs, žurnālos, internetā katru dienu parādās jauni virsraksti „Būtiski palielināsies pārtikas produktu cenas”.…