Landfogta tiesa sastāvēja no viena birģermeistara kā priekšsēdētāja un trim rātes kungiem, no kuriem divi skaitījās piesēdētāji, bet trešais rātes uzdevumā piedalījās kriminālās deputācijas tiesā kā loceklis un tiesas kancelejas. Pie šīs tiesas pastāvēja vēl īpaša policijas nodaļa, kas piespriežot sodus, pieaicināja landfogta tiesas locekļus vai sarežģītākos gadījumos pašu priekšsēdētāju. Landfogta tiesas darbības lauks bija priekšpilsētas teritorija un Daugavas apvidus. Šīs tiesas kompetence bija līdzīga fogta tiesas kompetencei, klāt nāca tikai kuģinieku un zvejnieku uzraudzības lietas. Landfogta tiesas policijas inspektoram piekrita arī uzraudzība pār pilsētas patrimoniālo apgabalu.
Bāriņu tiesa Rīgā sastāvēja no viena birģermeistara kā priekšsēdētāja un viena rātes kunga kā piesēdētāja, bez tam vēl bija kancelejas darbinieki. Šīs tiesas uzdevumā ietilpa iecelt bāreņiem aizbildņus un aizgādņus, ja tos nebija iecēlusi jau pat rāte, kā arī kontrolēt šo personu darbību mazgadīgo bāreņu audzināšanā un tiem piederošās mantas pārvaldīšanā. Bāriņu tiesa kā pirmā instance kārtoja testamenta lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei.
Tirdzniecības tiesa sastāvēja no trīs rātes kungiem, no kuriem viens skaitījās priekšsēdētājs, bet pārējie divi piesēdētāji. Tirdzniecības tiesai bija pakļauti visi tirdzniecības darbinieki – brāķeri, mākleri, svērēji. Tiesas kompetencē bija izspriest strīdus pirkuma un maiņas līgumu lietās, vajadzības gadījumā aprakstīt preces, uzraudzīt tirdzniecības likumīgu norisi, realizēt policijas uzraudzību pār mēriem, svariem, noliktavām un biržu.
Ķemerejas un cunftes tiesa pēc būtības bija divu tiesu apvienojums. Tā sastāvēja no trim rātes kungiem (1 priekšsēdētājs + 2 piesēdētāji). Ķemerejas tiesas funkcijas bija pilsētas būvju uzraudzība, strīdu izšķiršana servitūtu lietās, pilsētas ūdensvada lietošanas noteikumu ievērošana. Bez tam šī tiesa iepazinās ar personām, kas vēlējās iestāties birģeru kārtā un deva savu atsauksmi rātei, uzraudzīja nodevu ievākšanas lietas.
Cunftu (amatu) tiesas funkcijas bija strīdu izšķiršana matu lietās atbilstoši cunftu noteikumiem, strīdi starp meistariem vai meistariem un mācekļiem, strīdi par nekvalitatīvu vai laikā neizpildītu darbu, strīdi par personiskajiem apvainojumiem amatnieku starpā, cunftu vecāko un piesēdētāju apstiprināšana.
Krimināldeputācija bija īpatnēja tiesu palīgiestāde. Tā sastāvēja no viena fogta tiesas locekļa un viena landfogta tiesas locekļa. Tai piekrita visu noziegumu formāla izmeklēšana pilsētas robežās, izņemot speciālās piekritības gadījumus. Izmeklētā lieta līdz ar atzinumu tika nosūtīta rātei. Krimināldeputācija pati izsprieda tikai sīkus noziegumus.
Dzērienu nodokļu tiesa sastāvēja no viena rātes kunga kā priekšsēdētaja un dzērienu nodokļu pārvaldnieka kā piesēdētāja. Dzērienu nodokļu tiesa izsprieda parādu prasību lietas starp Rīgas dzērienu kompānijas locekļiem un dzērienu pārdošanas vietu saimniekiem, kā arī strīdus par dzērienu labumu.
Raksturīgs, ka visas šīs septiņas pilsētas zemākās tiesas struktūras ziņā bija saistītas ar rātes locekļiem un rātes darbību plašākā nozīmē. Tādejādi šīs tiesas iestādes arī jāuzskata par Rīgas birģeru pašpārvaldes nozarojumiem.
NOBEIGUMS.
Pēc visa iepriekš rakstītā var droši secināt, Krievijas impērijas pārvaldes orgānu darbība bija orientēta tikai uz to, lai formāli parādītu, ka Baltijas apgabals ir Krievijas impērijas sastāvdaļa. Faktiskā vara piederēja vietējai muižniecībai laukos un birģeriem pilsētās. To pierāda tas, ka Baltijas novadā likumdošana balstījās uz vietējo likumdošanu, kura bija saglabājusies no iepriekšējiem, vācu un zviedru, laikiem un kurus garantēja pats cars.
…
