Secinājumi
Apkopojot darbā veiktās analīzes secinājumus var apgalvot, ka projekts viennozīmīgi ir bijis nozīmīgs atspēriena punkts Latvijas attīstībai. Summējot visu iepriekšteikto nonākam pie secinājuma, ka pensiju sistēmas reforma ir:
1) optimizējusi pensiju sistēmu, tā lai tā sekmīgi funkcionētu arī pie sliktiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Proti, pie negatīvām demogrāfiskām tendencēm tika panākts efekts, kad sociālajā budžetā veidojas uzkrājumi, pateicoties, tam, ka pensionāri tika stimulēti strādāt ilgāk. 2) Tika veiksmīgi nodrošināta otrā līmeņa izveide, kas savukārt nesa lielāku finansējumu pensijām. Kā izklāstīts darbā, tad uz doto brīdi kopējie līdzekļi turpat par 5 % pārsniedz ieguldītos līdzekļus. 3) Tika nodrošināts pozitīvs ieguldījums ekonomikai. No fondētajā pensijām jeb tā sauktā otrā līmeņa Latvijas finanšu tirgū ir ieguldīts gandrīz pusmiljards latu, kas priekš tik maza finanšu tirgus kā Latvija ir samērā ievērojams finanšu apjoms. 4) Neskatoties uz to, ka izdevumi sociālajam budžetam un pensijām attiecībā pret IKP nokritās, pieauga pensijas apmērs uz vienu iedzīvotāju, kas, protams, ir ļoti pozitīva tendence un norāda uz labklājības līmeņa pieaugumu.
Kā galvenos reformas mīnusus, protams, var minēt sociālo ietekmi uz tiem pensionāriem, kuri tika spiesti pievienoties sistēmai jau 1996. gadā un, kuru iepriekšējos gados veiktās sociālās iemaksas un uzkrājumi pārvērtās par neko līdz ar hiperinflāciju un pāreju uz latiem 90. gadu sākumā. Nevar nepieminēt arī faktu, ka tika likvidētas dažādi sociālie atvieglojumi, kurus paredzēja iepriekšējā sistēma, līdz ar to savā ziņā tika skarts sociālā taisnīguma jautājums. Proti, cilvēki visu mūžu strādājot konkrētās profesijās, tomēr rēķinājās ar konkrētiem labumiem, kurus deva šī profesija, tomēr līdz ar reformu šīs atlaides lielai daļai tika liegtas. Tomēr šim nolūkam tika paredzēti pārejas noteikumi, kur pēdējie izņēmumi beigsies 2011. gadā.
…
