„Konjunktūra – [lat. Conjungere – savienot, saistīt] konkrēta situācija, apstākļu kopums kādā sabiedrības dzīves sfērā; ekonomiskās aktivitātes svārstības tautsaimniecībā; preču un pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma samērs un tā izmaiņas tirgū.” [www.financenet.lv]
„Konjunktūra, pirmkārt, ir apstākļu sagadīšanās; situācija, stāvoklis, kas var kaut ko ietekmēt. Otrkārt, konjunktūra ir pazīmju kopums, kas raksturo tautsaimniecības stāvokli noteiktā periodā: valsts iekšējā kopprodukta mainība, nodarbinātība, cenu, banku aizdevumu procentu, algu, dividenžu lielums u.c.” [Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca]
Konjunktūru dažkārt mēdz saukt arī par ekonomiskās darbības cikliem, par ekonomiskās aktivitātes attīstību. Ar konjunktūru saprot vairākgalu tautsaimniecības kopējās ekonomiskās darbības svārstības, kas izpaužas zināmā likumsakarībā. Konjunktūras teorija izskaidro ekonomiskās darbības attīstības augšanas un krišanas stadijas, augstākos un zemākos attīstības punktus, kuros ekonomiskā darbība no augšanas stadijas pāriet krituma stadijā un pretēji.
Ekonomiskā konjunktūra ir situācija tirgū, noteiktu faktoru kopums un nosacījumu, un izpausmju definēšana attiecībā uz pieprasījumu, piedāvājumu un cenu dinamiku.
Veidojošie faktori ir konjunktūras formēšanas objektīvie apstākļi. Faktoru ievērojamais daudzums un dažādā daba paredz to klasifikāciju. Faktorus klasificē pēc grupām:
pēc iedarbības periodikuma iedala cikliskos un necikliskos faktorus;
pēc iedarbības rakstura ir patstāvīgas iedrabības un pagaidu iedarbības faktori;
pēc iedrbības termiņa – īstermiņa un ilgtermiņa faktori;
pēc iedrabības virzīšanas:
konjunktūras attīstības stimulējošie;
konjunktūras attīstības ierobežojošie;
pēc faktoru dabas – ekonomiskie politiskie, sociālie, dabas faktori.…
