Pašnāvība kā sociāls fenomens

SECINĀJUMI
1. Emīlu Dirkemu pētījumu par pašnāvībām ierosināja situācija, ka Eiropā 19.gadsimta otrajā pusē pieauga pašnāvību skaits.
2. Dirkems savā pētījumā analizēja pašnāvību cēloņus un izslēdza tos cēloņus, kuriem bija nesociāli faktori.
3. Dirkems iedala pašnāvības četrās grupās – egoistiskās, altruistiskās, anomiskās un fatālistiskās pašnāvības, kas savā starpā var arī kombinēties.
4. Egoistiskās pašnāvības notiek situācijās, kad indivīdam pārtrūkst saikne ar grupu un indivīds nejūtas piederīgs sabiedrībai.
5. Altruistiskās pašnāvības notiek situācijās, kad grupa dominē pār indivīdu un netiek ņemtas vērā indivīda intereses.
6. Anomiskās pašnāvības notiek situācijās, kad sabiedrība nonāk krīzes situācijā un indivīds nezina, kā rīkoties.
7. Fatālistiskās pašnāvības izraisa pārmērīga grupas ietekme uz indivīdu, indivīdiem nākotne liekas pārāk sarežģīta.
8. Dirkema teorijā izvirzītie pieņēmumi par pašnāvībām izpaužas arī Latvijā.
…