LR 1995. gada likums par Valsts un pašvaldību līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu.
Likums par Valsts un pašvaldību līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu stājās spēkā 1995. gada 16. augustā un tā mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. No likumiem nevar izdalīt svarīgākos pantus, jo visi šī likuma noteikumi ir svarīgi un visi ir jāievēro. Likums sastāv no piecpadsmit pantiem un pārejas noteikumiem. Uzskatu, ka šāds likums ir svarīgs un vajadzīgs mūsu likumdošanā, jo ja nebūtu šāda likuma, kas kontrolētu pašvaldības finanšu līdzekļus un mantas izmantošanu, būtu liela nekārtība pašvaldību iestādēs, jo visi darītu ko vien vēlas un tērēt līdzekļus nevajadzīgām lietām. Likums nosaka, ka jebkurai rīcībai ar valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu ir jābūt likumīgai. Ar finanšu līdzekļiem drīkst rīkoties tikai atbilstoši likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā. Valsts un pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes savus finanšu līdzekļus glabā Latvijas Republikas kredītiestādēs. Ar finanšu līdzekļiem un mantu ir jārīkojas lietderīgi:
• rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;
• manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;
• manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.
Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas. Bet šie noteikumi neattiecas uz tādiem gadījumiem kad kapitālsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš izvērtējot to atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajam un saņemot rakstveida atļauju no valstij, pašvaldībai vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja; galvojumiem, kurus pašvaldība dod par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes. …
