Patiesības problēma filosofijā

Bobs Stouns (Bob Stone) saka, ka „ikviens ļoti labi zina, kas ir patiesība, visi, izņemot Poncija Pilātu un filozofi. Patiesība ir taisnības kvalitāte, bet taisnība ir apgalvojumi.” (Lewis, Sk.int. 15.10.2013.) Tas nozīmē, ka patiesība ir cilvēku izvirzīti pieņēmumi, kas uzskatāmi par pareiziem.
Roberts Teibls (Robert Tables) uzskata, ka „patiesība rodas, kad mēs pasakām viens otram lietas un tās darbojas. Ja tās nedarbojas, tad mēs tās saucam par kļūdām. Par patiesību mēs pieņemam to, ko apkārtējie atbalsta un pieņem”. (Lewis, Sk.int. 15.10.2013.)
Var secināt, ka katram filozofam un domātājām ir savs viedoklis par to, kas ir patiesība. Ņemot vērā filozofu izteikumus par patiesību, to nevar raksturot vienā skaidrojumā.

SECINĀJUMI
1. Patiesības problēma filozofijā ir bijis aktuāls jautājums jau no senajiem laikiem līdz pat mūsdienām.
2. Patiesību mēģinājuši definēt daudzi filozofi un domātāji gadsimtiem ilgi, bet nav vienots patiesības definējums.
3. Pirmie filozofi un domātāji izvirzīja vēl nebijušas idejas un priekšlikumus par to, kas ir patiesība.
4. Filozofi, kas sekoja vēlāk, savus uzskatus par to, kas ir patiesība veidojuši apvienojot pirmo filozofu uzskatus ar saviem jaunajiem priekšlikumiem.
5. Katram filozofam un domātājām ir savs viedoklis par to, kas ir patiesība un pēc kādiem kritērijiem to vērtēt.


…