Peldēšanas vēsture.
Spora peldēšanas ir pazīstama kopš 15. gadsimta beigām. Viens no pirmajām sacensībām peldēšanā pasaulē notika 1515. gadā Venēcijā.
Latvijā peldēšanas sacensības pirmo reizi notika 1905. gadā Lielupē iepretim Majoriem. Sacensības dalībnieki tad veica 120 metrus garu distanci no Dubultiem līdz Majoriem.
Olimpisko spēļu programmā peldēšana iekļauta kopš 1896. gada. Pirmajās mūsdienu Olimpiskajās spēlēs, kuras notika Atēnās, peldēšanas sacensības jūrā netālu no Pirejas, Bet otrajās - 1900. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs peldēšanas sacensības notika Sēnas upē. 1924. gadā Parīzes Olimpiskajās spēlēs peldēšanas sacensības pirmo reizi notika 50 metrus garā peldbaseinā.
Latvijas peldētājs, kurš guvis izcilākos sasniegumus olimpiskajās spēlēs ir Jelgavas peldētājs Arsens Miskarovs. Maskavas Olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja divas olimpiskās sudraba medaļas un vienu bronzas medaļu.
Peldēšanas sacensību noteikumi.
Sacensības pārsvarā tiek izmantoti 4 galvenie stili - Krauls, jeb brīvais stils, Brass, Delfīns un peldēšanas uz muguras.
Sacensības var notikt slēgtajos vai atklātajos peldbaseinos, kā arī vienkāršajās peldētavās.
Peldbaseina garums ir 25 vai 50 metri. Sacensības dalībnieki veic 25, 50, 100, 200, 400, 800, 1500 metru garas distances.
…