Mājas pele-Mus musculus-kosmopolītiskais sinantrops-grauzēju kārtas zīdītājdzīvnieks.
Tipisks peļu dzimtas pārstāvis ar slaidu ķermeni( garums 6-10cm, masa 12-30g) un garu kailu asti(gar.5-9cm), kas pārsniedz 2/3 no ķermeņa garuma. Apmatojums biezs, blīvs, uz muguras gaišāki un tumšāki pelēks, uz vēdera-gaišpelēks. Latvijā sastopamas 2 peļu formas-tipiskā pele(sīkāka,tumšāka,ar relatīvi garu asti) un “vārpu pele”( nedaudz lielāka, gaišāka, ar relatīvi īsāku asti).
Peļu dzimtene ir Āzijas DR daļa(Irāna). Kopā ar cilvēku tā izplatījusies visā pasasulē. Peles nedzīvo tuksnešos un tundrā. Latvijā peles ir viena no izplatītākajām peļveidīgajiem grauzējiem, kas ļoti bieži mīt cilvēku mājokļos. Tā kļuvusi par patstāvīgu cilvēku pavadoni. Lielākā daļa peļuvisu gadu uzturas cilvēku mītnēs, saimniecības ēkās, pārtikas noliktavās, pagrabos. Daļa peļu veģetācijas periodā( IV-IX) pārit uz dzīvi dārzā un atklātā laukā,labības ,sakņaugu un dārzeņu sējumos un stādījumos.
Visur ,kur apmetas peles, jūtama stipra, raksturīga “peļu smaka”,kādas nav nevienam citam peļveidīgam grauzējam. Dzīvo pašraktās vai pašu izgraustās un izveidotās alās(Ø 2-3cm). Alas beidzas ar midzeni,ko peles veido no smalkām ,sasmalcinātām augu detaļām, sagrauztiem papīriem,drēbēm. Atklātā laukā peles neziemo. Pēc ražas novākšanas tā pārvietojas uz sakņaugu un kartupeļu glabātavām,salmu un sienu kaudzēm, pārtikas un lopbarības noliktavām, dzīvojamām un saimniecības ēkām. Atklātā laukā dzīvojošo peļu barība ir cieti saturošas augu sēklas. Augu sulīgās daļas ir papildbarība un galvenais ūdens avots. Vasaras beigās un rudenī ēd arī kukaiņus. Barības patēriņš ir liels( dienaktī patērē 5-10 g barības). Ūdeni peles patērē ļoti maz, tāpēc var dzīvot arī īpaši sausās vietās.…
