Peļņas sadale un izmantošanas veidu analīze

Uzņēmējdarbības pastāvēšanas mērķis ir peļņas gūšana, tāpēc katra uzņēmuma darbība ir vērsta uz vislielāko iespējamo peļņas iegūšanu.
Peļņa kā ekonomiska kategorija raksturo ražošanas efektivitāti, ražojamās produkcijas apjomu un kvalitāti, darba ražīgumu un pašizmaksas līmeni uzņēmumā.
Peļņa ir starpība starp noteiktā periodā gūtajiem ieņēmumiem un tām izmaksām, kas bija saistītas ar šo ieņēmumu gūšanu. Uz peļņas rēķina tiek veikta uzņēmuma sociāli ekonomiskās attīstības finansēšana. Peļņa ir ne tikai uzņēmuma iekšējo saimniecisko vajadzību segšanas avots, bet arī galvenais iekšējo finansu resursu veidošanās avots.
Peļņas palielināšana ir tas stimuls, kas uzņēmējam liek uzlabot tehniku, ieviest jaunas tehnoloģijas, ražot efektīvāk. Peļņas gūšana ir ražošanas attīstības virzītājs.
Peļņa ir uzņēmuma stimuls, taču pati par sevi tā nekādu materiālu ieinteresētību nespēj nodrošināt. Galvenais ir tas, kā to sadala. Peļņas sadalē noteicošais princips ir uzņēmuma un valsts budžeta interešu optimāla saskaņošana.
Uzņēmumi daļu savas peļņas ieskaita valsts budžetā ar nodokļu starpniecību.
Uzņēmumu galvenokārt interesē peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā, lai varētu paplašināt ražošanu un materiāli stimulēt savus darbiniekus.…